Pēdējā pusgada laikā 28% Latvijas iedzīvotāju samazinājušies naudas uzkrājumi

Tomēr salīdzinājumā ar šī gada februāri uzkrājumu sarukums ir palēninājies un audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem izdevies vairot savu finanšu stabilitāti, palielinot uzkrājumus. Aktīvākie krājēji ir gados jauni iedzīvotāji vecumā līdz 39 gadiem.

Salīdzinot ar šī gada sākumu, iedzīvotāju, kuru uzkrājumi sarūk, ir mazāk - iepriekš uz to norādījuši 32% aptaujāto. Toties gandrīz katrs piektais jeb 18% respondentu Latvijā norāda, ka viņu uzkrājums ir pieaudzis, salīdzinājumam - februārī tā varēja apgalvot vien 12%.

Savukārt katram ceturtajam jeb 25% uzkrājumu apjoms saglabājies nemainīgs. Bez uzkrājumiem ir gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju.

Galvenokārt uzkrājumu apjoms aug gados jauniem iedzīvotājiem - katram piektajam 18-29 gadu vecumā un katram ceturtajam 30-39 gadu vecumā. Sievietēm uzkrājumi ir retāk - 29% aptaujāto sieviešu un tikai 19% vīriešu atzīst, ka viņiem uzkrājuma nav vispār. Biežāk uzkrājumu nav iedzīvotājiem 40-49 gadu vecuma grupā, kur uz to norāda pat 30% aptaujāto.

Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijā ir vairāk cilvēku, kuriem sarukuši uzkrājumi, jo Lietuvā un Igaunijā uz to norādījuši attiecīgi 20% un 22% iedzīvotāju. Toties arī palielināt uzkrājumus vislabāk spējuši iedzīvotāji Latvijā (18%) - Lietuvā un Igaunijā uzkrāt vairāk ir izdevies attiecīgi 11% un 14% respondentu.

Baltijas iedzīvotāju aptauju pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2023.gada oktobrī veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 3006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.