Mūsu valsts eksports arī turpmāk būs nestabils, brīdina analītiķe (VIDEO)

Eksports un privātās investīcijas vēl tikai cer uz atkopšanos, pauž bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Šogad redzams straujš kritums Latvijas preču eksportā, ko nosaka pasaules tirdzniecības sabremzēšanās kā arī vārga būvniecība un mājokļu tirgus partnervalstu ekonomikās. Apstrādes rūpnieku skats uz tuvāko mēnešu eksporta pasūtījumiem nav uzlabojies. Diemžēl arī pakalpojumu eksports, kas iepriekš balstīja ekonomiku, pēdējā laikā vairs neaug. Līdz ar to eksports kopumā šogad sarūk. Lai gan nākamā gada otrajā pusē atkopšanās atsāksies, eksports 2024.gadā joprojām veidos mazāku pozitīvo pienesumu ekonomikai nekā esam pieraduši redzēt.

Investīcijās visas cerības ir uz publisko sektoru, kas šogad palīdzējis būvniecībai uzrādīt spēcīgus izaugsmes tempus. ES fondi turpinās straujāk ieplūst ekonomikā arī nākamgad, kas ļauj cerēt, ka biznesa cikla vājuma brīdī publiskās investīcijas kalpos kā zināms ekonomikas balsts. Privātās investīcijas uz ģeopolitikas, neskaidrības un augsto procentu likmju fona vājinās, un prognozējam, ka atkopšanās tajās sāksies nākamā gada vidū - līdz ar ECB politikas maiņu zemāku procentu likmju virzienā.

Šis laiks ar stagnējošu ekonomiku, augstas inflācijas riskiem, ECB strauji celtajām procentu likmēm, no tā izrietošajiem paaugstinātajiem kredītmaksājumiem un komercbanku peļņu kā "dadzi acī" drīz būs cauri. Nākamgad biznesa cikls lēnām atgriezīsies atkopšanās fāzē. Tad fokusā atkal būtu jābūt tēmām par jaunu tirgu iekarošanu, konkurētspējas veicināšanu, produktivitātes audzēšanu, investīciju kāpumu un straujāku kreditēšanu.

Pastāv risks, ziņoja eksperte, ka hipotekāro kredītņēmēju atbalstam šobrīd virzītie, datos nebalstītie likumdošanas grozījumi pasliktinās investoru biznesa vides novērtējumu, samazinās uzņēmējdarbības vides prognozējamību un kavēs nākotnes kreditēšanu. Tā nebūs īstā recepte investīciju veicināšanai un straujas ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai Latvijā, tā Līva Zorgenfreija.