ZM: izmantojot kūdru, mums ne gāze, ne nafta apkurē nebūtu vajadzīga gadus 80

Ekonomika
VS.LV 07:46, 28.10.2023 0

"Eiropā ir daudz valstu, kur meža platības neaizņem vairāk par 10% no teritorijas, mums ir vairāk nekā 50%", - pauž ministrs Krauze.

 

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka Latvijai ir milzīgi energoresursi.

"Kaut vai piemērs ar kūdru. Tas Latvijā ir ļoti liels resurss. Es varu kļūdīties, bet, ja pareizi atceros, zinātnieki ir aprēķinājuši, ka, izmantojot kūdru, mums ne gāze, ne nafta apkurē nebūtu vajadzīga gadus 80. Latvijā ir pieņemts lēmums, ka mēs pēc 2030.gada kūdru enerģētikā praktiski vairs neizmantojam. Savukārt Somijā ir pilnīgi cita attieksme. Kad sākās krīze enerģētikā, Somijā virkne pilsētu saveda kūdras kalnus, lai tos izmantotu apkurē".

"Iznāk, ka mēs kūdru uzskatām par sliktu kurināmo, bet tās vietā pērkam fosilo gāzi un nav pat svarīgi, no kurienes mēs to pērkam - Norvēģijas, ASV vai citurienes. No valsts viedokļa mums vajag izmantot pašiem savus resursus, nevis tos importēt. Kūdra ir tikai piemērs, bet tas ir ļoti zīmīgs, kā mēs ar zaļiem saukļiem neizmantojam paši savus resursus, bet pērkam tos no citurienes, lai gan tie arī ir videi nedraudzīgi".

"Te mums kopā ir jāstrādā vairākām ministrijām, jo mūsu intereses ir jāaizstāv jau Eiropas līmenī. Piemēram, Eiropā ir daudz valstu, kur meža platības neaizņem vairāk par 10% no teritorijas, mums ir vairāk nekā 50%. Koki augot, lielākoties CO2 piesaista, un tālāk, kokus iestrādājot būvēs un mēbelēs, CO2 uz gadu desmitiem vai pat simtiem ir piesaistīts. Tādēļ ļoti svarīgi ir mūsu intereses aizstāvēt Eiropas līmenī, jo mēs kopumā Eiropā mežu dēļ esam ļoti nozīmīgs emisiju piesaistītājs. Tādēļ tikai godīgi būtu, ja arī citām valstīm būtu jādomā, kā piesaistīt vairāk CO2, piemēram, palielinot meža platības.

Šai sistēmai ir jābūt godīgai, lai nebūtu tā, ka mums prasa vairāk, lai gan mēs emisiju piesaistē sevi esam pozicionējuši ļoti labi. Visam pamatā ir aprēķini, un mans personiskais viedoklis ir, ka aprēķini Eiropas līmenī dažkārt ir arī politiski motivēti, dažkārt tiem nav ekonomiska pamata un tie ne vienmēr ir godīgi pret visām dalībvalstīm. Tāds ir mans uzskats. Mūsu pienākums ir aizstāvēt Latvijas intereses un cīnīties, lai šie aprēķini ir godīgi".

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Piekrastes ūdeņos šogad palielināts mencu piezvejas limits par 16 tonnām

Ņemot vērā, ka 2024.gads tuvojas beigām un mencu piezveja reņģu un brētliņu zvejā aiz piekrastes ūdeņiem nav novērojama, plekstu zveja aiz piekrastes ūdeņiem nav sākta, kā arī Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota 2024.gadā izmantota tikai 56,2% apmērā, Zemkopības ministrija (ZM) palielinājusi mencu piezvejas limitu Baltijas jūras piekrastes komerczvejā par 16 tonnām, liecina ZM paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ekonomika TOP3 tūristi uz Liepāju: Lietuva, Vācija, Igaunija (+VIDEO)

Naktsmītņu vidējais gultasvietu noslogojums šī gada 3. ceturksnī bija 45%.

Ekonomika Latvijā 24% iedzīvotāju tuvākajos trijos gados plāno iegādāties jaunu mājokli

Latvijā 24% iedzīvotāju tuvākajos trijos gados plāno iegādāties jaunu mājokli, tostarp visbiežāk Rīgā.

Ekonomika Jelgava būvē 58 modulāro konstrukciju dzīvokļus (+VIDEO)

Jauno ēku kompleksu veidos divas modernas un energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas ar klusiem ātrgaitas liftiem.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijā samazinājies pieprasījums pēc šķeldas

Šogad pieprasījums pēc šķeldas salīdzinājumā ar būtisko pieprasījuma kāpumu 2022.-2023.gada sezonā ir samazinājies.

Ekonomika Eksperte: «Diezin vai pie mums ģenerācija no saules ir galvenā» (+VIDEO)

Вaltijas valstīs ir liels jaudu trūkums, elektroenerģijas piegādes drošums nav pietiekams.

Ekonomika Lai izveidotu vēja parkus, 120 hektārus zemes būs nepieciešams atmežot (+VIDEO)

Vairāk nekā 99% teritorijas pēc izpētes paliks kā meža zeme.

Ekonomika Eksperti: ES direktīva draud Latvijai ar būtiskiem budžeta tēriņiem

Transporta dekarbonizācijas krīze Latvijā draud ar būtiskiem budžeta tēriņiem, pauž Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija.