Latvijas ceļu būvētāji iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu

Asociācijā minēja, ka šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

Mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

LCB vērš uzmanību, ka nav aprēķināts, kā likmes paaugstinājums ietekmēs būvniecības nozari, materiālu pašizmaksu, būvniecības cenas gan valsts un pašvaldību, gan privātajā sektorā.

Pagājušā gada izskaņā VARAM norādīja, ka plānota "kopēja fiskālā ietekme uz nozari - aptuveni viens miljons eiro gadā. (2024.gadā - 0,785 miljoni eiro, 2025.gadā - 1,185 miljoni eiro un 2026.gadā - 1,256 miljoni eiro)". Toties gadu vēlāk, pēc LCB ekspertu vērtējuma, nodokļa radītais sadārdzinājums tuvosies 10 miljoniem eiro.

Valstij būs jārēķinās arī ar "Rail Baltica" trases celtniecības sadārdzināšanos, kuras būvē paredzami ļoti būtiski zemes darbi, smilts un grants pārvietošana. "No vienas puses, valsts šausminās par būvniecības sadārdzinājumu, īsti nespēj atrast papildu līdzekļus, bet, no otras puses, pati veic darbības, kas sadārdzinājumu padarīs vēl iespaidīgāku. Jācer, ka tā nav apzināta diversija pret Latvijas gadsimta būvi," viņš pauž.

LCB arī uzskata, ka VARAM izvēlētais laiks grozījumu izdarīšanai ir visnepiemērotākais, jo Covid-19 pandēmija, Krievijas īstenotais karš Ukrainā un citi notikumi ir nelabvēlīgi ietekmējuši uzņēmumu finanšu situāciju. Pilnībā ir izmainījušās būvniecības materiālu piegādes, bet materiālu cenu kāpums ir bijis vēl nekad nepieredzētā līmenī. Lai izpildītu noslēgtās būvniecības saistības, uzņēmēji šogad ir strādājuši praktiski bez peļņas.