Valdības lēmumu, kas ļauj izcirst jaunākus mežus, vērtēs Satversmes tiesa

"Noteikumu par koku ciršanu mežā" grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā, un allaž tika apturēti vides aizstāvju iebildumu dēļ. Tomēr 2022.gada vasaras sākumā Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība strauji pieņēma izmaiņas, apelējot pie nepieciešamības ziemas priekšvakarā palielināt šķeldas ieguvi un šoreiz ignorējot vides organizāciju iebildumus.

Tobrīd Kaspara Gerharda (NA) vadītā Zemkopības ministrijā apgalvoja, - lai arī cirtes caurmēra samazinājums paplašinās meža teritorijas, kurās būs potenciāli iespējama galvenā cirte, izvirzot pastiprinātas prasības meža atjaunošanai neesot prognozējams, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies. Tā vietā izmaiņas veicināšot produktīvu mežaudžu veidošanu ar saimnieciski vērtīgām koku sugām.

Lieta tiesā ierosināta pēc Latvijas Dabas fonda, Pasaules dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pieteikuma tiesā ierosināta lieta, lai izvērtētu noteikumu grozījumu atbilstību Latvijas pamatlikumam.

Biedrības lūdz ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) "Noteikumu par koku ciršanu mežā" 7.pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atbilstību Satversmes 115.pantam.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka MK noteikumu izmaiņas ļauj atsevišķas koku sugas nocirst ātrāk, proti, faktiski tiekot pieļauta jaunāku mežu ciršana, kas esot pretrunā Satversmes 115.pantā ietvertajām personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

Pēc pieteikuma iesniedzēju domām, pirmkārt, ir ticis pārkāpts Satversmes 115.pantā ietvertais valsts pienākums izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, jo neesot ievērotas nedz pieteikuma iesniedzēju tiesības uz līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas procesā, nedz piesardzības un izvērtēšanas principi.

Otrkārt, esot pārkāpts ilgtspējas princips. Treškārt, neesot ievērots saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm dzīvot labvēlīgā vidē, no vienas puses, un saimnieciskās attīstības veicināšanu, no otras puses.