Rāmnieku tilts būvēts, izmantojot jaunas tehnoloģijas (+VIDEO)

Atklājot jauno tiltu, satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzīmēja, ka satiksmes infrastruktūras galvenais uzdevums ir nodrošināt mobilitāti un savienojamību, un jauns tilts noteikti padarīs ērtāku pārvietošanos starp Cēsu un Valmieras novadiem. Viņš arī norādīja, ka sekos līdzi tam, kā funkcionēs un kalpos posms, kas atjaunots ar izmēģinājuma vienkārtas tehnoloģiju, lai varētu izdarīt secinājumus par tās pielietojamību nākotnē.

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

LVC Pētniecības vadības un attīstības daļas projektu vadītājs Jānis Baumanis, skaidrojot atšķirību starp abām tehnoloģijām, uzsvēra, ka posmos, kur ieklāta divkārtu virsmas apstrāde, novērotie defekti lielākoties ir saistīti ar ceļa segas pārmitrināšanos, īpaši pavasara atkušņu laikā. "Atjaunojot grants ceļu ar divkārtu virsmas apstrādi, vispirms tiek ieklāta pastiprinošā grants vai šķembu maisījuma kārta. Izmēģinājuma tehnoloģijas būtība ir, ka šķembu maisījuma kārta ir aizstāta ar frakcionētu šķembu kārtu, kas nav blīva, bet ar pārtrauktu struktūru, tādēļ pa to ir ierobežota ūdens un mitruma kustība. Šī kārta aizsargā seguma virskārtu no ūdens, kas ceļas uz augšu no seguma pamata, kā arī tā pati ir mazāk jutīga pret mitruma ietekmi un tāpēc labāk saglabā nestspēju.

Atšķirība, ko sajutīs ceļa lietotāji - ieklātā vienkārtas asfalta kārta, salīdzinot ar divkārtu virsmas apstrādi, ir komfortablāka braukšanai, jo virsma ir līdzenāka un no tās neatdalās šķembas. Speciālisti plāno turpmāko divu trīs gadu laikā divas reizes gadā veikt tehniskos mērījumus un virsmas vizuālu apsekošanu, lai varētu secināt, vai risinājums atbilst iecerei.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā. No Latvijas Valsts ceļu vadības viedokļa šis posms apliecina tos uzsvaru, ko esam izvēlējušies, secīgi realizējot projektus uz valsts galvenajiem autoceļiem - Vidzemes šosejas posms pie Siguldas ir sakārtots. Secīgi arī reģionālo ceļu tīklā, un neaizmirstam arī par vietējo ceļu tīklu un vietējo savienojamību.

Šis posms savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Gaujas tiltu Rāmniekos sāka pārbūvēt 2022.gada augusta beigās, pēc pārbūves tilts ir 98 m garš ar 7 m platu brauktuvi un divvirzienu satiksmi. Gājēju kustībai izbūvēta 1,5 m platu tērauda ietve, tilta pieejās pārbūvēta ceļa sega un ieklāts asfaltbetona segums divās kārtās.

1995.gadā uzbūvētā tilta balsti saglabāti un uzbūvēta jauna tēraudbetona siju konstrukcija. Jaunā virsbūve tika pielāgota esošo balstu nestspējai - tēraudbetona siju tilts ir daudz vieglāks nekā monolīts dzelzsbetona tilts, līdz ar to ir daudz mazākas slodzes uz pamatiem.

Tilta pārbūves projektētājs Ģirts Šķupelis: "Pašos pirmsākumos šajā vietā bija koka tilts, ko Gaujas ūdeņi un ledus nojauca. Pagājušā gadsimta 70. gados tika izbūvēts iekārtais gājēju tilts, 1994./1995.gadā tikai izbūvēts autotransporta tilts. Balsti jau tika būvēti tādi, lai perspektīvā uz tiem var uzlikt patstāvīgu konstrukciju, jo tajā laikā tiltu izbūvēja ar pagaidu tērauda konstrukciju ar vienu joslu. Projektējot jauno tiltu, redzējām, ka iepriekšējie projektētāji ar balstu izvēli un slodzēm bija visu izdarījuši pareizi. Līdz ar to mums atlika tikai uzprojektēt tilta augšējo daļu un apakšējo daļu savest kārtībā, un pielāgot tilta jaunajai ģeometrijai. Paldies visiem iesaistītajiem!"

Siju konstrukciju novietoja uz balstiem, izmantojot samērā reti pielietoto uzbīdīšanas metodi, kas līdz šim Latvijā izmantota tikai sešu tiltu būvdarbos. Metode izvēlēta kā piemērotākā konkrētajos apstākļos, jo izbūvēt turas, lai balstītu konstrukciju no apakšas, būtu sarežģīti, ņemot vērā tilta garumu un Gaujas mainīgos ūdeņus.

Uzbīdīšana notika trīs posmos, vairākus desmitus metru garu konstrukcijas posmus uzbūvēja krastā un secīgi uzbīdīja, savienojot balstus.