Ministri saskata iespējas uzlabot nākamā gada valsts budžeta projektu

Briškens otrdienas valdības sēdē aktualizēja jautājumu par nodokļiem attiecībā uz dīkstāvē esošiem ekskluzīviem īpašumiem pilsētās. Viņaprāt, nodokļu politika šajā jautājumā būtu jāveido tā, lai svarīgie aktīvi atgrieztos apritē. Tāpat, viņaprāt, budžeta projektā nav pilnvērtīgi ņemta vērā ēnu ekonomika. Briškens sacīja, ka ēnu ekonomika ir sistēmiska reakcija uz neefektivitāti nodokļu politikā, un tāpēc to vajadzētu arī risināt ar efektīvu nodokļu politiku.

Savukārt Abu Meri pauda pārliecību, ka būtu jāceļ lielāks akcīzes nodoklis cigaretēm un alkoholam, jo pēc tam cilvēki savas veselības problēmas ārstē no veselības budžeta. Tādējādi no vienas puses budžetā nauda ienāk, bet no otras puses - plūst prom.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piekrita, ka tā savā ziņā ir problēma, un tā skar veselības aizsardzības politiku, vienlaikus Finanšu ministrijas (FM) taktika esot harmonizējoša ar pārējām Baltijas valstīm.

FM pārstāvis Ilmārs Šņucins paskaidroja, ka FM mērķis nav iegūt vairāk pircējus no kaimiņvalstīm, bet mazināt kontrabandas riskus. Ja nodokli kāpina strauji, viena gada laikā, tad tas rada lielākus kontrabandas riskus. Bet, ja nodokļu līmeni ceļ pakāpeniski - trīs gadu laikā - tad riski ir mazāki, skaidroja Šņucins.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja vairākus FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību minētos nodokļu politikas priekšlikumus, kurus paredzēts pieņemt kopā ar 2024.gada budžetu.

Ziņojumā teikts, ka nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc pamatnostādņu apstiprināšanas 2023.gada beigās, tomēr vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas priekšlikumi, kurus, ņemot vērā to aktualitāti, varētu virzīt apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024.gadam.

Darba grupas priekšlikumi paredz celt akcīzes nodokli alkoholam, naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, kā arī celt azartspēļu nodokli.

Darba grupa arī rosina vienkāršot mikrouzņēmuma nodokli (MUN), kā arī veikt vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), dabas resursu nodokļa, kā arī uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) piemērošanā, tostarp atbalstīt obligāto UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Darba grupā vēl turpinās diskusijas par konkrēto priekšlikumu dizainu - likmēm, atvieglojumu lielumu un administrēšanas jautājumiem, tādējādi tie vēl var tikt precizēti pirms iesniegšanas Ministru kabinetā.