Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 12,2%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" piektdien publiskotie dati.
Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Ungārijā (+16,9%), Slovēnijā (+14,5%), Rumānijā un Horvātijā (abās valstīs +14,4%), kā arī Bulgārijā (+13,8%). Igaunijā darbaspēka izmaksas pieaugušas par 13,2%, bet Lietuvā – par 12,5%.
Darbaspēka izmaksu kāpums reģistrēts visās ES dalībvalstīs.
ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 5%, bet eirozonā – par 4,5%.
Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 4,7%, bet eirozonā kāpums bija par 3,9%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 12,9% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 11,4%, bet Igaunijā reģistrēts 8,3% kāpums.
Savukārt būvniecībā vidējās darbaspēka izmaksas stundā ES aprīlī-jūnijā gada izteiksmē palielinājās par 4,8%, bet eirozonā – par 4,2%. Latvijā reģistrēts izmaksu pieaugums par 8,3%, Lietuvā bijis kāpums par 14,8%, bet Igaunijā – par 6,5%.
Otrajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 5,2% lielākas, bet eirozonā par 4,8% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 13,5%, Lietuvā – par 12,9%, bet Igaunijā – par 14,1%.
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.