Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies un šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir atkal nokļuvusi mīnusos. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, bija par 0,5% mazāks nekā pirms gada. Inflācija, joprojām relatīvi augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums un ārējā pieprasījuma mazināšanās mūsu eksporta tirgos, kā arī Krievijas sāktā kara turpināšanās Ukrainā, joprojām ir galvenie faktori, kas kavē Latvijas ekonomikas attīstību un tādēļ būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikā šogad nav pamats gaidīt. Augstās inflācijas dēļ Latvija ekonomika turpina augt eiro izteiksmē, taču arī šis kāpums kļūst lēnāks un otrajā ceturksnī Latvijas IKP eiro izteiksmē bija par 5,8% lielāks nekā pirms gada, pēc 9,8% kāpuma pirmajā ceturksnī.
«Lai arī Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī bija nedaudz mazāks kā pērn, situācija dažādās mūsu tautsaimniecības nozarēs ir ļoti atšķirīga. Piemēram, informācijas pakalpojumu izlaide pieauga par 10,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mākslas un atpūtas pakalpojumu - par 8,7%, izglītības - par 7,2%, un būvniecības - par 15,4%. Ļoti straujais kāpums būvniecībā lielā mērā ir saistīts ar ES fondu investīciju pieaugumu. Publiskā sektora investīcijas Latvijā šogad augušas par vairāk nekā 30% un būvniecībā pagaidām vēl pilnā mērā nejūt arī procentu likmju pieaugumu. Piemēram, jūnijā, neskatoties uz Euribor ievērojamo kāpumu, Latvijā izsniegts augstākais viena mēneša jauno hipotekāro kredītu apjoms vismaz kopš 2008.gada. Tas ir nedaudz pārsteidzoši, tomēr jāņem vērā, ka tas ir daļēji saistīts ar jau iepriekš uzsākto projektu pabeigšanu, kur pārdošanas līgumi bija parakstīti jau iepriekš. Jaunu projektu uzsākšana šobrīd mazinās un tādēļ procentu likmju pieaugumu būvniecībā mēs jutīsim tikai turpmākajos ceturkšņos», - atzīmē AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Pretstatā pakalpojumu nozarēm, otrajā ceturksnī ir samazinājusies izlaide lauksaimniecības, rūpniecības, tirdzniecības un transporta nozarēs. Kritums rūpniecībā un transportā lielā mērā ir saistīts ar vāju ārējo pieprasījumu, un tas, visticamāk, turpināsies vismaz līdz šī gada beigām. Neskatoties uz inflācijas kritumu, izaugsmes un biznesa noskaņojuma rādītāji Eiropā pasliktinās, un, piemēram, hipotekārās kreditēšanas kritums Vācijā ir ievērojami lielāks nekā pie mums, kas negatīvi ietekmēs Vācijas būvniecības nozari. Savukārt, lauksaimniecībā šogad ir bijuši nelabvēlīgi laika apstākļi, un tas negatīvi ietekmēs mūsu eksporta apjomus gada otrajā pusē.
Arī Latvijā inflācijas kritums pagaidām nav veicinājis patēriņa pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī salīdzināmajās cenās saruka par 1,2% un eiro izteiksmē pieauga tikai par 8,7%, neskatoties uz 12% algu pieaugumu šajā laikā. Bez inflācijas mājsaimniecības šobrīd izjūt arī Euribor likmju kāpumu, taču tas pilnībā nevar izskaidrot patēriņa kritumu. Likmju pieaugumu ļoti izjūt mājsaimniecības ar lieliem hipotekāriem kredītiem, taču Latvijā kopumā mājsaimniecību hipotekāro kredītu maksājumi veido relatīvi nelielu daļu no izdevumiem.
«Līdz gada nogalei Latvijas IKP izaugsme gan varētu atgriezties nelielos plusos, taču lielu izaugsmi pagaidām nav pamata gaidīt. Līdz ar inflācijas kritumu iedzīvotāju pirktspēja sāks uzlaboties, un tādēļ Latvijas IKP šogad varētu palikt pagājušā gada līmenī», - prognozē Mārtiņš Āboliņš.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri