LVRA: Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

LVRA vadītājs stāstīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu samazināja pievienoto vērtības nodokli (PVN) sabiedriskajai ēdināšanai, taču Latvijas atbildīgās instances šo virzienu neatbalstīja. Turpretim Lietuva Covid-19 laikā samazināja PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai un saglabāja šo pieeju arī pēc pandēmijas, tādējādi šobrīd Lietuvā ir 9% PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, atzīmēja Kalniņš.

"Šāda situācija Latviju nostāda izteikti nekonkurētspējīgā pozīcijā mūsu reģionā un nākas pieredzēt, ka Lietuvas uzņēmēji agresīvi ienāk arī mūsu tirgū un pārņem vietējā kapitāla ēdināšanas uzņēmumus," uzsvēra LVRA vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka, asociācijas ieskatā, pastāv augsts risks, ka ilgtermiņā Latvijā no tirgus tiks izspiesti vietējie ēdinātāji, kas ir nodokļu maksātāji valsts budžetā, savukārt iedzīvotāji ar laiku būs spiesti ēst ātrās ēdināšanas iestādēs, kas ēdienus gatavo no "nenosakāmas izcelsmes" pusfabrikātiem.

Komentējot samazinātā PVN piemērošanu ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā, Kalniņš pauda, ka pagājušajā nedēļā LVRA un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) piedalījās Saeimas Uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē, kur prezentēja skaudro situāciju visā viesmīlības nozarē - gan izmitināšanā, gan ēdināšanā.

"Diemžēl nācās secināt, ka ne visiem ierēdņiem ir izpratne par problēmu būtību, ar kurām saskaras viesmīlības nozare, kā arī trūkst apziņa, ka problēmas ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi," sacīja Kalniņš.

Vienlaikus viņš uzvēra, ka pēc Latvijas Bankas datiem viesmīlības nozares eksporta pienesums valstī ir aptuveni viens miljards eiro, kas savukārt veido aptuveni 14% no visa Latvijas pakalpojumu eksporta. "Svarīgi ir saprast, ka viesmīlības nozare pēc būtības ir eksportējoša nozare," norādīja LVRA vadītājs, paužot skumjas, ka no politiķu un ierēdņu puses trūkst izpratnes par problēmām viesmīlības nozarē un reāla iespējamā rīcība seko tikai tad, kad vairāki ilglaicīgi tirgus spēlētāji ir paziņojuši par darbības pārtraukšanu.

Tāpat Kalniņš atzīmēja, ka Latvijā salīdzinājumā ar 2019.gadu jeb laiku pirms Covid-19 katru mēnesi ir par aptuveni 30% mazāk ārvalstu tūristu, kas Latviju, pēc "Eurostat" datiem, ierindo pēdējā vietā visā ES.

"Valdībai ir nepieciešams saprast, ka visa viesmīlības nozare vairāku gadu garumā ir krīzes situācijā un, ka īstermiņa atbalsts, kuru ir iespējams ieviest nekavējoties, ir samazinātais PVN sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem gluži kā to ir izdarījušas vairums ES valstu," uzsvēra Kalniņš.

LETA jau vēstīja, ka 24.augustā Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas deputāti sēdē aicināja Finanšu ministriju (FM) trīs nedēļu laikā sagatavot konkrētus risinājumus, kā palīdzēt ēdināšanas nozarei.

Tostarp deputāti ar nozares un atbildīgo ministriju pārstāvjiem sprieda par PVN likmes samazināšanu un konkurētspējas veicināšanu šajā nozarē.

"Lielākais ienaidnieks ēdināšanas nozarei ir laiks. Redzam, ka tā saskaras ar lieliem nodokļu parādiem, kā arī iezīmējas dramatiska tendence arvien vairāk restorāniem paziņot par slēgšanu," norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns.

Politiķis uzsver, ka deputāti bija vienisprātis, ka nepieciešams tūlītējs risinājums. "Sēdē pārliecinājāmies, ka arī pati nozare ir gatava uzstādīt konkrētus mērķus, ja tiktu ieviesta terminēta samazinātā PVN likme, kas, kā dati pierāda, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veicinājis nozares attīstību," pauž apakškomisijas priekšsēdētājs.

Butāns atzīmēja, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā ēdināšanai netiek piemērota samazināta PVN likme.

Viesmīlības nozare pandēmijas laikā esot cietusi vissmagāk, zaudējot līdz 6000 darbinieku, sēdē pauda nozares pārstāvji, akcentējot, ka ēdināšanas nozare pērn nodokļos samaksāja 165 miljonus, bet pašlaik tai ir lielākais parāds attiecībā pret apgrozījumu visā Latvijā. Nozares pārstāvji sacīja, ka strauji vajadzīgs īpašs regulējums, un rosināja sākotnēji uz diviem gadiem ieviest samazināto PVN likmi un pēc tam atkārtoti izvērtēt situāciju.

Apakškomisijas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvji deputātus informēja, ka atbalsta ēdināšanas nozares priekšlikumus un ir tos jau iesniegusi izskatīšanai nodokļu politikas darba grupā. Savukārt FM pārstāvji pauda, ka par to ir diskutējuši, bet lēmumi vēl nav pieņemti.

Ēdinātāji uzsvēra, ka īpašs risinājums palīdzētu pārtraukt nozares lejupslīdi un nodrošinātu līdzvērtīgu konkurenci ar kaimiņvalstīm. Deputāti pavisam drīz atgriezīsies pie šī jautājuma, kad būs saņemti FM priekšlikumi, norāda Butāns.

Ēdināšanas nozarē patlaban strādā ap 27 000 darbinieku, par Valsts ieņēmuma dienesta apkopotajiem datiem informēja Saeimā.