Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 0,5%.
Vēl ekonomikas lejupslīde otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā reģistrēta Vācijā (-0,1%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs -0,3%), Čehijā (-0,6%), Polijā (-1,3%), Ungārijā (-2,3%), Zviedrijā (-2,4%) un Igaunijā (-3%).
No valstīm, par kurām pieejami sākotnējie dati, straujākais ekonomikas pieaugums šajā periodā bijis Īrijā (+2,8%), Rumānijā (+2,7%) un Kiprā (+2,3%). Lietuvas IKP palielinājies par 0,9%.
ES vidēji IKP otrajā ceturksnī, salīdzot ar aprīli-jūniju pērn, palielinājies par 0,5%, bet eirozonā – par 0,6%.
Savukārt salīdzinājumā ar janvāri-martu ES IKP saglabājies nemainīgs, bet eirozonas ekonomika vidēji augusi par 0,3%.
Ceturkšņa salīdzinājumā ekonomikas izaugsme fiksēta 12 no ES dalībvalstīm, par kurām pieejami dati. Visstraujākā tā bijusi Īrijā (+3,3%), Lietuvā (+2,8%) un Slovēnijā (+1,4%).
Vācijā un Portugālē ekonomikas apmērs saglabājies iepriekšējo trīs mēnešu līmenī, bet straujākais kritums reģistrēts Polijā (-3,7%), Zviedrijā (-1,5%) un Latvijā (-0,6%). Igaunijas ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā sarukusi par 0,3%.
Dati par Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu nav pieejami.
Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri