Indriksone: Jādomā nevis kā iekasēt vairāk nodokļu, bet kā mainīt sistēmu

Indriksone gan nevarēja sīkāk komentēt FM piedāvātos nodokļu izmaiņu scenārijus, norādot, ka FM darba grupas dalībniekus ar tiem iepazīstinājusi tikai šodien, un tie vēl ir jāizpēta un jāanalizē.

Ministre uzsvēra, ka šie scenāriji ir FM viedoklis un piedāvājums, par kuru tagad sāksies diskusijas un līdz decembrim tiks nonākts pie kāda kopsaucēja.

Indriksone teica, ka FM primāri skatās uz makroekonomiskiem skaitļiem, bet nodokļu sistēmas izmaiņas ir jāvērtē ar mērķi rast Latvijai konkurētspējas priekšrocības Baltijā. Patlaban šāda analīze vēl nav veikta.

Tāpat Indriksone atzina, ka darbaspēka nodokļu sadaļā ir piedāvājumi tos vienkāršot, piemēram, aizstājot diferencēto minimālā ienākuma likmi ar fiksētu, taču arī tam nepieciešama vispusīga analīze un salīdzinājums ar kaimiņvalstīm, kas pagaidām nav izdarīts.

"Kopumā būtu jādomā nevis kā vienkārši iekasēt vairāk nodokļu, bet kā mainīt sistēmu, lai ekonomika varētu augt straujāk," teica Indriksone.

Trešdien notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā FM prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem. Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15.augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību.

FM norāda, ka Valsts nodokļu pamatnostādņu sagatavošana nav tieši saistāma ar 2024.-2026.gada valsts budžeta izstrādi, tas ir paralēls process. Atsevišķi nodokļu izmaiņu risinājumi var tikt iekļauti valsts budžeta paketē, bet process kopumā ir vērtējams kā analītisks darbs ar izsvērtiem lēmumiem par nodokļu politikas vidēja termiņa mērķiem un optimālākajiem risinājumiem šo mērķu sasniegšanai.

FM, pamatojoties uz darba grupas diskusijām, ir sagatavojusi makroekonomiskās attīstības scenāriju un potenciālos mērķus, nodokļu politikas vidējā termiņa mērķu piedāvājumu, iespējamās nodokļu politikas izmaiņas un četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus.

Darba grupa izskatīja virkni dažādu iespējamo nodokļu politikas izmaiņu, kas būs rūpīgi jāizvērtē un jāmodelē, gatavojot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Sanāksmē izskatītas gan darbaspēka nodokļu mazināšanas iespējas, gan patēriņu nodokļu izmaiņas, gan uzņēmējdarbību atbalstoši nodokļu izmaiņu risinājumi. Plānots, ka turpmāk darba grupa rūpīgi izvērtēs iespējamas izmaiņas, lai izaugsmi atbalstošas nodokļu sistēmas izmaiņas varētu iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā šā gada decembrī.

FM norāda, ka makroekonomiskās attīstības galvenais politiskais un ekonomiskais uzdevums ir, transformējot ekonomiku, nodrošināt dinamisku izaugsmi ilgtermiņā un sasniegt ekonomisko izaugsmi, kas pārsniedz 3%. Izaugsmi atbalstoša nodokļu sistēma ir viens no elementiem, kas ilgtermiņā ļautu veicināt nodarbinātību, sasniedzot vismaz 900 000 nodarbināto rādītāju. Tāpat būtiski virzīties uz produktivitātes rādītāju, kas sasniegtu vismaz 85% no vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, kā arī nodrošināt straujāku investīciju (bruto pamatkapitāla veidošana) pieaugumu ilgtermiņā.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.

Valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu maksātājiem saprotamai un noteiktai, uzsver FM. Valdība ir vienojusies, ka nodokļu politika ir maināma vienu reizi politiskajā ciklā. Tāpat svarīgs Nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanas priekšnosacījums ir nodokļu administrēšanas pilnveidošana un ēnu ekonomikas ierobežošana. Latvijas Ēnu ekonomikas mazināšanas mērķis ir 2027.gadā tuvināties ES vidējam rādītājam.

Nodokļu ieņēmumus nākotnē paredzēts palielināt, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu potenciālu 32,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Prognozēts, ka 2023.gadā nodokļu ieņēmumi būs 30,8% apmērā.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir valdības koalīciju veidojošo partiju izveidota koleģiāla, koordinējoša konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Grupas sēdēs tiek pieaicināti arī eksperti no citām ministrijām, Latvijas Bankas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ārvalstu investoru padomes, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības - pārstāvji.