FM rosina noteikt tikai elektronisko apmaksu par sabiedriskajiem pakalpojumiem

Ekonomika
VS.LV 07:15, 01.08.2023 0

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam uzskata par reālu scenāriju tas līmeni samazināt par 1%, papildus saņemot 120 000 000 eiro budžetam.

 

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, "kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontālā rakstura pasākumus, gan fokusētos pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs, ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem", pausts tiesību aktu projektu portālā.

Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") vadītā Finanšu ministrija tuvākajos 4 gados plāno būtiski samazināt skaidras naudas izmantošanu.

Šobrīd darījumus Latvijā starp draugiem, radiniekiem vai kolēģiem vairumam (39 %) ir pieņemami nedeklarēt, stasta FM dokuments.

Valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” ietvaros profesora Arņa Saukas veiktās aptaujas rezultāti parāda, ka Latvijā visbiežākais iemesls, kas pamudinātu cilvēkus iegādāties preci vai pakalpojumu bez attaisnojuma dokumenta jeb nesamaksājot par to visus paredzētos nodokļus, ir zemāka cena.

Atbilstoši profesora A. Saukas un viņa komandas aplēsēm ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir robežās no 2 līdz 3,6 miljardiem euro.

Vēl viens rādītājs, kas netieši liecina par ēnu ekonomikas apmēru valstī ir skaidras naudas aprites īpatsvars. Eiropas Komisijas pētījuma zinātnieki atklāj, ka viens no galvenajiem ēnu ekonomikas virzītājspēkiem ir pastāvīga skaidras naudas kā galvenās maksāšanas metodes izmantošana. Turklāt, skaidras naudas pieprasījuma virzītājspēki ir vieni un tie paši neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas vai mazas valstis, ziemeļu vai dienvidu valstis, valstis, kurām ir interese izmantot skaidru naudu, vai valstis, kurās patērētāji pārsvarā maksā bezskaidrā naudā, vai kurās pastāv ierobežošanas politika – skaidras naudas izmantošana.

Bezskaidras naudas norēķinu metožu attīstība mudina cilvēkus aizstāt skaidru naudu. Tādējādi jaunu maksājumu inovāciju, piemēram, bezkontakta un mobilo maksājumu, plašā izmantošana vēl vairāk samazinās skaidras naudas uzkrājumus. Ir izpētīts, ka katra krīze līdz šim ir palielinājusi pieprasījumu pēc skaidras naudas. Covid-19 krīzes laikā visā pasaulē, pat Skandināvijas valstīs, palielinājās apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms. Piemēram, Eirozonā tika novērots nozīmīgs skaidrās naudas pieprasījuma pieaugums kopš tās pastāvēšanas.

Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajiem datiem, 2022. gadā kopumā bankomātos iemaksāta skaidra nauda 2,4 miljardu euro apmērā. Mazumtirgotāji ir iemaksājuši inkasācijas kompānijās 3,9 miljardus euro, kas kopā veido 6,3 miljardus euro jeb 16,2 % no IKP.

A. Saukas vadītajā pētījumā sniegtā rekomendācija par elektronisko norēķinu sistēmu stimulēšanu un atturēšanu no skaidras naudas maksājumiem, lai samazinātu skaidras naudas apjomu, ko var potenciāli izmantot aplokšņu algu izmaksai skaidrā naudā, piemēram, skaidras naudas norēķinu griesti, tirdzniecības vietu (POS) termināļu pieejamība visās nozarēs, tikai elektronisko maksājumu izmantošana valsts iestādēs, stimuli karšu izmantošanai tirdzniecības vietā.

Ņemot vērā, ka IKP rādītāja izmaiņu sasaiste ar ēnu ekonomiku ir aptuveni 1 pret 3, apsverot ēnu ekonomikas ierobežošanas scenārijus un to fiskālo efektu, ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā īstenošanai tiek piedāvāts scenārijs, kura reālistiskais mērķis paredz tuvināties ES vidējam rādītājam (17,2 %), samazinot ēnu ekonomikas aplēses līdz 2027. gadam par 1 procentpunktu.

Šo scenāriju ir iespējams panākt, ieviešot ambiciozu pasākumu kopumu. No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots iegūt papildu ienākumus budžetam 120 miljonu euro, kas savā ziņā arī ir izaicinājums, ziņo FM.

Vērtējot scenāriju, kura agresīvais mērķis paredz ēnu ekonomiku samazināt par 2,7 procentpunktiem līdz ES valstu vidējam rādītājam – 17,2 %, tika secināts, ka šis scenārijs ir pārāk “iznīcinošs” esošajai uzņēmējdarbības videi un tā sasniegšana īsajos termiņos ir saistīta ar daudziem riskiem. Tas nodarītu komersantiem būtiskus zaudējumus ar ilgtermiņa sekām, izstumjot tos no ekonomiskās aktivitātes, kas neatsver vienreizējo ieguvumu budžetā 326 000 000 euro apmērā.
Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Pārtikas cenu jautājumā politikas veidotāji neiedziļinās pēc būtības

Pārtikas cenu jautājums ir tēma par kuru ir izdevīgi skaļi runāt, taču politikas veidotāji šajā jautājumā neiedziļinās pēc būtības, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine.

Ekonomika Daugavas HES strādā lai ierobežotu elektroenerģijas cenu kāpumu (+VIDEO)

Gaisa temperatūra ir 3 grādus virs normas, kā rezultātā par 4% saruka patēriņš.

Ekonomika Latvijas Banka izsniegusi licenci risku apdrošinātājam Sincera Insurance

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja trešdien izsniegusi licenci jaunai risku apdrošināšanas kompānijai - "Sincera Insurance", pavēstīja Latvijas Bankas preses dienestā.

Ekonomika Konkurējošajā izsolē valsts obligācijas pārdotas 40 miljonu eiro apmērā

Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 40 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu - līdz 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), otrdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Ekonomika Ēnu ekonomikas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā Lietuvā un Igaunijā

Jaunākā ēnu ekonomikas pētījuma secinājumi liecina, ka Latvijā 2021.gadā ēnu ekonomikas pieaugums esot bijis lēnāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja profesors "SSE Riga" profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.