Uzņēmēji: Kredītu pieejamība nav uzlabojusies un vairs neticam, ka tas notiks

Viņš atzīmēja, ka situācija katrā uzņēmumu attīstības cikla grupā ir atšķirīga, piemēram, lielajiem eksportējošiem uzņēmumiem kredītresursi ir pieejami ikdienas biznesam, bet tie nav pieejami kvantitatīvam lēcienam un ambicioziem projektiem, piemēram, citu ārvalstu uzņēmumu pārpirkšanai un tamlīdzīgi.

"Mazo un vidējo uzņēmumu grupā kredītiestāžu zemā riska apetīte un uzliktie filtri - kādi uzņēmumi ir un kādi nav kreditējami, "derīgo" loku sašaurina tik ļoti, ka tie nav spējīgi attīstīties," pauda Bite.

LDDK prezidents arī uzsvēra, ka situācija šajā jomā nav veselīga un motivējoša uzņēmumiem riskēt un aktīvi attīstīties.

Tāpat Bite norādīja, ka Latvijas Bankas Makrouzraudzības padomes lēmumam paaugstināt pretcikliskā kapitāla rezerves normu nevajadzētu būt nozīmīgam faktoram, kas ietekmē kredītu pieejamību, jo bankām joprojām ir pietiekami lieli resursi kreditēšanai.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA pauda cerību, ka pretcikliskā kapitāla rezerves normas palielināšana audzēs banku rezerves un mazinās peļņas izņemšanu, vienlaikus vēl vairāk nesabremzējot jau tā vārgo kreditēšanu.

Iepriekš Finanšu nozares asociācijā aģentūrai LETA atzina, ka pretcikliskā kapitāla rezerves normas palielināšana bankām var negatīvi ietekmēt kreditēšanu.

Finanšu nozares asociācijā minēja, ka Latvijas Bankas Makrouzraudzības padomes pozīcija par kredītiestāžu sektora kapitāla rezervju papildināšanu nozīmē, ka tuvākajā nākotnē kredītu pašizmaksa palielināsies, jo kredītiem banku bilancē vajadzēs lielāku kapitālu.

Tāpat asociācijā pauda, lai gan izmaiņas stāsies spēkā 2024. un 2025.gadā, ietekme ir gaidāma nekavējoties, jo lielākā daļa banku izsniegto kredītu termiņi ir ilgāki par diviem gadiem.

"Neskatoties uz to, ka kopējo prasību slogs pieaug, bankas izprot minētās prasības pamatojumu, ievērojot to, ka tā ir noteikta arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un ir gatavas to ieviest," uzsvēra asociācijā.

Tāpat asociācijā norādīja, ka šīs prasības ieviešana praksē nozīmēs to, ka banku pelņa tiek novirzīta kapitāla stiprināšanai, nepiesaistot papildu finansējumu.

"Vienlaikus norādām, ka šis pasākums var negatīvi ietekmēt kreditēšanas apjomus," atzīmēja asociācijā.

Jau vēstīts, ka Makrouzraudzības padome nolēmusi paaugstināt pretcikliskā kapitāla rezerves normu no 2024.gada decembra līdz 0,5%, bet no 2025.gada jūnija līdz 1%.

Makrouzraudzības padomes pārstāvji atzīmēja, ka Latvijas kredītiestāžu pašreizējais finanšu stāvoklis ļauj nodrošināt šo rezervju uzturēšanu pilnā apmērā, nepiesaistot papildu kapitālu, tostarp Latvijas kredītiestādēm ir augstas brīvprātīgās kapitāla rezerves, labi peļņas rādītāji un joprojām zemas finansējuma izmaksas. Vienlaikus liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, kā arī joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm.

"Tāpēc būtu tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nebaltai dienai, kad riski var īstenoties," teikts padomes ziņojumā.

Patlaban Latvijā pretcikliskā kapitāla rezerves norma ir noteikta 0%.