Kur slēpjas Latgales nabadzība?

Neraugoties uz varas centieniem sekmēt Latgales attīstību, šīs reģions vēl joprojām izceļas ar vissliktākajiem rādītājiem visa Baltijā!

«Ekonomiski mazāk attīstīti reģioni (t.s. “austrumu robeža”) ir jebkurā valstī, taču Latgale izceļas – Baltijas valstīs nav cita reģiona ar tik zemu ienākumu līmeni”, - portālā makroekonomika.lv secina Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Jo zemāks ir ienākumu līmenis, jo parasti vieglāk ir to celt (ienākumu beta-konverģences efekts). Latgales gadījumā tas tā nav – ekonomiskās izaugsmes temps ir zem Latvijas vidējā rādītāja. Vēl vairāk – Latgalē šobrīd nav nevienas pilsētas ar paātrinātu attīstību. Daugavpils, Rēzekne, pārējās Latgales teritorijas – visur ekonomiskās izaugsmes temps ir zem Latvijas vidējā. Tas nozīmē, ka laika gaitā atpalicība no pārējās Latvijas turpina pieaugt.

Kāpēc Latgale ekonomiski atpaliek no pārējiem Latvijas reģioniem? “Pastāv trīs ekonomikas izaugsmes faktori – cilvēkkapitāls, investīcijas ražošanas iekārtās un tehnoloģijās. Latgale atpaliek pēc visiem trim. Iedzīvotāju skaita samazinājums Latgalē notiek visstraujāk Latvijā (gan mirstībai pārsniedzot dzimstību, gan arī aizbraukušo cilvēku skaitam pārsniedzot iebraucēju skaitu). Izbraucot ekonomiski aktīviem cilvēkiem, kas var atrast labu darbu citur, iedzīvotāju struktūra mainās par labu senioriem”, - turpina eksperts. Nodarbinātības līmeņa atšķirība starp Rīgu un Latgali ir gandrīz tikpat liela kā starp Vāciju un Spāniju. Latgalē vienlaikus ir gan augstāks bezdarbs nekā pārējos Latvijas reģionos, gan izteikts darbaroku trūkums, kas var atspoguļot būtisku atšķirību starp esošām un darba tirgū pieprasītām prasmēm. Piemēram, Latgales iedzīvotājiem ir vājākas digitālās prasmes. “Grūti saprast, cik lielā mērā tas atspoguļo izglītības programmu vai darba vides īpatnības, cik to, ka iedzīvotāji ar labākām digitālām prasmēm ar lielāku iespējamību var atrast darbu citur un tāpēc izbrauc no Latgales”, - raksta Oļegs Krasnopjorovs.

“Šobrīd Latgales augšupejas zelta atslēdziņa vēl nav atrasta”, - atzīst ekonomists. Taču skaidrs, ka tā meklējama ciešākā integrācijā ar ekonomiski spēcīgākiem reģioniem (piemēram, Rīgu), papildinot tos. Nevis konkurējot ar tiem vai mēģinot panākt vēl lielāku resursu pārdali no Rīgas un Pierīgas.