Akciju cenas krītas Volstrītā, bet pieaug Eiropas biržās

Investoru cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) beidzot iepauzēs ar procentlikmju paaugstināšanu, šonedēļ vairoja dati par ASV patēriņa cenu inflācijas un vairumtirdzniecības cenu inflācijas jaunu samazināšanos aprīlī.

Šīs cerības vēl pastiprināja ceturtdien publicēti dati parto, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts lielāks kāpums par prognozēto, tam sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021.gada oktobra.

FRS uzskata nodarbinātības samazināšanos un inflācijas kritumu par nepieciešamu, lai tā varētu apsvērt procentlikmju paaugstināšanas izbeigšanu un aizņemšanas izmaksu potenciālu samazināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" piektdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 33 300,62 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4124,08 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,4% līdz 12 284,74 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien pieauga par 0,3% līdz 7754,62 punktiem,, Frankfurtes biržas indekss DAX kāpa par 0,5% līdz 15 913,82 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 7414,85 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien kritās par 1,2% līdz 70,04 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,1% līdz 74,17 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena piektdien kritās par 6,36% līdz 32,77 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien kritās no 1,0916 līdz 1,0853 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2511 līdz 1,2451 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 134,53 līdz 135,69 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,25 līdz 87,14 pensiem par eiro.