Vidējā aramzemes cena Latvijā ir zemākā Baltijā; visaugstākā - Lietuvā

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb aptuveni 31% no visas Latvijas teritorijas.

Laikā no 2001. līdz 2010.gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par gandrīz 41% un par 8% palielinoties apsaimniekotajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2%, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4%.

Šī gada aprīlī vidējais viena hektāra lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020.gadu bija 43% (2023.gada martā - 43%, februārī - 43%, janvārī - 41%), bet adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 183 eiro par hektāru (2023.gada martā - 183 eiro par hektāru februārī - 183 eiro par hektāru, janvārī - 178 eiro par hektāru).

"Latio" informē, ka aprīlī augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 330 eiro par hektāru, kas ir tāda pati kā martā, februārī un janvārī.

Savukārt vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, par meža zemi aprīlī bija 65% (2023.gada martā 64%, februārī - 62%, janvārī - 60%). 50% meža zemes pārdevēji pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas, kas ir tāds pats daudzums kā martā, februārī un janvārī.

Vidēji piecas dienas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu (2023.gada martā - viena stunda, februārī - 30 minūtes, janvārī - 30 minūtes, 2022.gada decembrī - 15 minūtes).

Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena pēdējos gados pieaugusi strauji, skaidro "Latio" pārstāvji. Vidējā aramzemes cena Latvijā pērn bija aptuveni 4600 eiro par hektāru. Kopējā vidējo cenu amplitūda šobrīd variē no 2400 eiro par hektāru Latgalē līdz pat 5200 eiro par hektāru Zemgalē.

Lai gan tikai divos reģionos - Zemgalē un Kurzemē - vidējā cena par aramzemes hektāru pārsniedz 5000 eiro robežu, atsevišķos gadījumos arī citur, piemēram, Vidzemē, Vidusdaugavā un Sēlijā zemes cenas var būt augstākas par 5000 eiro par hektāru. Analizējot augstākās cenas, iespējams novērot arī izteiktus atsevišķus gadījumus, piemēram, konkrētu īpašumu aramzemes cenai Jelgavas un Bauskas novados pat sasniedz 15 000 eiro par hektāru.

Ja 2021.gadā Latvijā un Igaunijā vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena bija gandrīz līdzvērtīga, pērn vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena Igaunijā jau bija par 4% augstāka. Tomēr starp visām Baltijas valstīm augstākās zemes cenas ir Lietuvā.

Lietuvā lauku saimniecību ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Latvijā - aptuveni 132 000. Lietuvā hektārs aramzemes vidēji maksā par 8% dārgāk nekā Latvijā, proti, no 4700-5000 eiro par hektāru. Zemes vidējā cena kopš 2011.gada pieaugusi četras reizes un šobrīd svārstās amplitūdā no 1800 līdz pat 6500 eiro par hektāru, informē "Latio".

Vislielākais cenas kāpums kopš 2021.gada manāms Viļņas apgabalā, kur cena par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru pieaugusi uz pusi. Auglīgākās un tādējādi arī vērtīgākās zemes atrodas valsts vidienē - Kauņas apgabala Kedaiņu rajonā vidējā zemes cena ir 5600 eiro par hektāru, bet Marijampoles apgabala Šaķu rajonā cena pārsniedz 6300 eiro par hektāru.

Tomēr visaugstākā cena Lietuvā novērota ziemeļos, kur kaimiņvalsts robežojas ar Latviju - Pasvalē vidējā cena ir aptuveni 6400 eiro par hektāru, bet Jonišķu rajonā - 6500 eiro par hektāru.

Savukārt Igaunijā aramzemes vidējā cena pērn bijusi 4800 eiro par hektāru. Augstākā aramzemes cena novērota reģionos ar labāko augsnes kvalitāti - Igaunijā tāda pārsvarā ir valsts vidienē. Raplas apriņķī vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena sasniedz teju 5500 eiro par hektāru, cenai pēdējo četru gadu laikā pieaugot par 75%, bet valsts dienvidos - Polvas un Valgas apriņķos - lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena svārstās ap 5400 eiro par hektāru.

Eiropas Savienībā cenu atšķirības ir ievērojamas, norāda "Latio". Piemēram, Nīderlandē aramzemes vidējā cena nedaudz pārsniedz 77 000 eiro par hektāru, tomēr jāņem vērā, ka valstī lauksaimniecībā izmantojamās zemes veido teju 54% no kopējās platības. Savukārt Polijā vidējā aramzemes cena sasniedz gandrīz 11 000 eiro par hektāru.

"Latio" pārstāvji skaidro, ka tik būtiskas cenu atšķirības galvenokārt saistītas ar ražošanas intensitāti - reģionos, kur notiek intensīva dārzeņu, augļu ražošana (piemēram, Nīderlande, Itālijas ziemeļi) vai intensīva lopkopība (Dānija), cenas ir augstākas nekā graudkopības un ekstensīvās lopkopības reģionos. Tomēr šis nav vienīgais faktors, kas rada tik krasas atšķirības. Īpašumu cenas ietekmē arī tādi faktori kā klimatiskie apstākļi, augsnes auglība, valsts atbalsta politika lauksaimniekiem un kopējais nozares sektora attīstības līmenis, iedzīvotāju blīvums un attālums no tirgiem, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirdzniecības ierobežošanas politika un citi aspekti.

Latvijā lauksaimniecības zemes cenu visbūtiskāk ietekmē augsnes agronomiskās īpašības, skaidro "Latio". Līdzīgi kā kaimiņvalstīs, novērtēšana tiek veikta pēc kvalitātes vērtēšanas kartēm, kas izstrādātas vēl pirms neatkarības atgūšanas un atspoguļo auglīgāko un mazauglīgāko lauksaimniecības zemju izvietojumu. Zemes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanai Valsts zemes dienests (VZD) izmanto augšņu kartēšanas un zemes vērtēšanas kartogrāfiskos materiālus.

Augšņu kartēšanas un zemes vērtēšanas lauku darbi Latvijā tika pabeigti 1994.gadā. Pēc VZD datiem, Latvijā vidējais svērtais zemes kvalitātes novērtējums ir 38 balles (maksimālais rādītājs - 100 balles). Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes šāds rādītājs tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni, lai varētu nodrošināt komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību.

No kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā 41% teritoriju augsnes auglības līmenis ir zemāks par 35 ballēm un tikai 5% lauksaimniecībā izmantojamās zemes novērtējums ir augstāks par 55 ballēm. Zemes kvalitatīvo novērtējumu ietekmē vairāki faktori, piemēram, zemes iekultivēšanas pakāpe, organisko vielu saturs, skābums, mitruma apstākļi, meliorācija, erozijas riski un citi. Lai gan trūkst jaunāko datu, ekspertu vidū pastāv bažas, ka minētais novērtējums gadu laikā varētu būt samazinājies, mainoties zemes apstrādes veidiem un ietekmējot gan ar organisko vielu saturu, gan ķīmisko elementu īpatsvaru augsnē.