FNA sagatavojusi jaunu plānu kreditēšanas veicināšanai

Tostarp asociācijā norāda, ka nozare ir definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu, - tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projekti.

Pēc nozares aprēķiniem, finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023.gadā ir pieejami 3,3 miljardi eiro.

Asociācijā arī atzīmē, lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu pa nozarēm.

Finanšu nozares asociācijā norāda, ka viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma. Programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus.

Tostarp, pēc asociācijā paustā, lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu iesaistīties īpašuma uzlabošanā, ir nepieciešama konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas savukārt ir gatavas meklēt risinājumus ilgtspējīgu projektu kreditēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija aizdevuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā.

Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu nodokļu mehānismu, piemēram, energoefektīvos īpašumus atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī pilnveidot procedūras, padarot vienkāršāku lēmumu pieņemšanu jautājumos par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu, atzīmē asociācijā.

Zaļās kreditēšanas jomā bankas šogad izstrādās vadlīnijas kredītu izsniegšanai, tostarp pašvaldību energoefektīvu īres namu kreditēšanai. Tāpat finanšu nozare plāno paplašināt "zaļo" produktu klāstu, izglītot uzņēmumus par ilgtspējīgo iniciatīvu un projektu finansēšanas iespējām, kā arī plāno vienkāršot aizdevuma piešķiršanas nosacījumus šīm iniciatīvām. Bankas ir gatavas īpaši atbalstīt īres namu būvniecību, sagatavojot speciālu piedāvājumu pašvaldībām energoefektīvu īres namu kreditēšanai, kā arī ražotņu un iekārtu atjaunošanai, atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanai, lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanas projektu īstenošanai, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas projektu īstenošanai un citu ilgtspējīgu projektu finansēšanai.

Būtisks kreditēšanas potenciāls ir arī privātās-publiskās partnerības projektiem, taču šobrīd projektu ir maz, atzīmē asociācijā, piebilstot, ka ir nepieciešamas palielināt būvniecības kompāniju un projektu īstenotāju jaudu. Latvijā ir neliels skaits lielu un spēcīgu būvniecības uzņēmumu vai projektu attīstītāju, kuriem ir pieredze, spējas, kapitāls un reputācija, lai īstenotu lielus projektus. Kopumā bankas ir ieinteresētas kreditēt visas nozares, veicinot ražošanas un pakalpojumu attīstību ar augstu pievienoto vērtību.

"Esam definējuši prioritāros virzienus un apzinājuši pieejamo finanšu apmēru aktīvākai kreditēšanai 3,3 miljardu eiro apmērā 2023.gadā, taču jāuzsver, ka straujāks kreditēšanas pieaugums negulstas tikai uz banku pleciem vien. Tas pamatā ir un būs atkarīgs no uzņēmējdarbības vides konkrētajā valstī, no ēnu ekonomikas līmeņa, uzņēmēju tiesiskās paļāvības un citiem faktoriem, kas veicina biznesa aktivitāti un pieprasījumu pēc aizdevumiem. Tāpēc ir jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas un birokrātiskā sloga uzņēmumiem mazināšanas, pie konkurētspējīga nodokļu režīma izstrādes un tiesiskās vides uzlabošanas," norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.

Asociācijā arī norāda, ka 2022.gadā bankas, kuras ir asociācijas biedri, bija izsniegušas aizdevumus 14,6 miljardu eiro apmērā, kas par miljardu eiro pārsniedz 2021.gada kreditēšanas apmēru. Tostarp 58% izsniegti uzņēmumiem, bet 40% - privātpersonām.

Pērn banku, kuras ir asociācijas biedri, kredītportfelis pieauga par 8%, kamēr 2021.gadā pieaugums bija par 12%, 2020.gadā bija kritums par 1%, bet 2019.gadā praktiski nemainījās.