FM: Eksporta pieaugums ir vājākais pēdējo divu gadu laikā

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas preču eksports februārī turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps kļūst arvien vājāks. 2023.gada februārī preču eksporta vērtība palielinājās par 3% jeb par 46 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada februāri, tādējādi sasniedzot 1,57 miljardus eiro.

Šāds preču eksporta pieaugums bija vājākais pēdējo divu gadu laikā. FM atzīmē, ka kopš 2021.gada marta līdz pat pērnā gada novembrim Latvijas preču eksports katru mēnesi uzrādīja noturīgu divciparu pieaugumu, tomēr pērnā gada nogalē iezīmējās eksporta attīstības bremzēšanas tendence.

Pārspēt pērnajā gadā sasniegto preču eksporta vērtību šogad būs grūti, norāda FM pārstāvji. 2022.gadā aptuveni divas trešdaļas no preču eksporta kāpuma nodrošināja preču cenu pieaugums, bet ārējais pieprasījums deva vienu trešdaļu no kopējās preču eksporta izaugsmes. Attiecībā uz cenu efektu - šogad, visticamāk, šim faktoram būs pazeminoša ietekme uz preču eksportu, prognozē FM pārstāvji.

Latvijas ražotāju eksporta cenu indekss uzrāda lejupslīdošu tendenci kopš pērnā gada augusta, pieaugumam samazinoties no 21,7% līdz 7,5% šā gada janvārī. FM ieskatā kopumā tā ir pozitīva ziņa, kas liecina par to, ka mūsu eksports kļūst konkurētspējīgāks cenu ziņā, kā arī to, ka inflācijas augstākais punkts bija sasniegts arī ražotājiem.

Attiecībā uz ārējo pieprasījumu, tad šajā eksportu ietekmējošajā faktorā nav pozitīvu ziņu, atzīst FM pārstāvji. Šā gada februārī Eiropas Komisija publicēja aktualizētās ekonomiskās prognozes, kurās iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze Eiropas Savienībai 2023.gadā tika palielināta no 0,3% līdz 0,8% salīdzinājumā ar pērnā gada rudens prognozēm, tomēr tā ir būtiski zemāka par 3,5% ekonomikas izaugsmi 2022.gadā.

Vienlaicīgi FM secina, ka inflācijas maksimums arī pasaulē ir pārsniegts, par ko liecina aktuālākie dati par patēriņa cenu pārmaiņām ASV un Eiropā. Savukārt ražotāju cenas Ķīnā, kas ir viens no galvenajam preču importētājām pasaulē, vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda deflāciju. Tas kopā ar apkures sezonas beigām, kad mājsaimniecības gan Eiropā, gan pārējos pasaules reģionos nozīmīgu daļu no ienākumiem tērēja komunālo pakalpojumu segšanai, varētu nedaudz atdzīvināt pirktspēju.

Ja Eiropas Savienības un pasaules ekonomikas attīstība kopumā šogad būs straujāka, nekā sākotnēji prognozēts, tad Latvijas preču eksports varētu uzrādīt labus rezultātus šā gada otrajā pusē. Savukārt šā gada pirmajā pusē eksporta izaugsme būs vāja, un atsevišķos mēnešos preču eksports varētu samazināties, prognozē FM pārstāvji.

Lielāko devumu eksporta izaugsmē februārī nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta pieaugums par 20,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi. FM skaidro, ka šīs preču grupas eksportu veicināja augstāks alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju, kā arī pārtikas un lauksaimniecības preču pieaugums uz Eiropas Savienības valstīm.

Nozīmīgu devumu preču eksporta pieaugumā nodrošināja mehāniskās ierīces un elektroierīces, to eksporta vērtībai gada laika palielinoties par 18,8%. FM skaidro, ka šo preču eksporta grupu visvairāk ietekmēja mobilo telefonu reeksporta pieaugums uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un ASV. Papildus tam lielāks eksports bija fiksēts arī elektriskajai sadalei paredzētiem paneļiem, ko visticamāk arī ietekmēja augstāki reeksporta apjomi. Nozīmīgs eksporta pieaugums bija fiksēts arī satiksmes līdzekļu grupai un, pateicoties lielākam automobiļu reeksportam, satiksmes līdzekļu eksporta vērtība gada laikā pieauga par 28,7%.

Vienlaicīgi eksporta kritums ir fiksēts metāliem, koksnei un to izstrādājumiem. FM pārstāvji atzīst, ka tieši šīs preču grupas varētu būt tās, kas negatīvi ietekmēs kopējo preču eksporta attīstību šā gada pirmajā pusē. Šo preču eksporta pieaugums varētu atjaunoties, kad ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā, it īpaši tādās nozarēs kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, kļūst spēcīgāka.

Jau ziņots, ka Latvija šogad pirmajos divos mēnešos eksportēja preces 3,2 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 5,9% jeb 179,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 3,641 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 6,9% jeb 234,5 miljoniem eiro, liecina CSP dati.

Tādējādi 2023.gada pirmajos divos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 6,841 miljardu eiro, kas ir par 6,4% jeb 414,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.