«Gaso» cieš lielus zaudējumus, jo klienti negrib pirkt dārgu gāzi

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmuma "Gaso" pērn sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs sarucis par 30% - līdz 8638 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par apmēram 11 000, gada beigās veidojot 376 000.

"Aizvadītais gads bijis pārbaudījums gan Latvijas, gan pasaules ekonomikai kopumā. Jau 2021.gada otrajā pusgadā bija vērojams būtisks dabasgāzes cenas kāpums, bet, attīstoties ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, dabasgāzes cenas tirgū 2022.gadā kļuva ļoti nestabilas un grūti prognozējamas, svārstoties no 81 eiro par megavatstundu (MWh) martā līdz 232 eiro par MWh septembrī," teikts vadības ziņojumā.

Kompānijas ieņēmumu samazinājums vadības ziņojumā skaidrots ar dabasgāzes izmantošanas samazināšanās tendenci, ko veicināja augstā dabasgāzes cena.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu dabasgāzes sistēmas attīstību, kā arī turpinot nodrošināt efektīvu uzņēmuma darbību, ņemot vērā būtisku izmaksu pieaugumu par dabasgāzes zudumiem, ko veicināja augstā dabasgāzes cena, "Gaso" pērn samazināja plānoto investīciju apmēru. 2022.gadā investīcijas veiktas 7,2 miljonu eiro apmērā.

Vadības ziņojumā norādīts, ka periodā pēc 2022.gada 31.decembra turpinās "Gaso" pārdošanas process. Process vēl nav noslēdzies un neietekmē "Gaso" finanšu rezultātus un uzņēmuma darbības turpināšanos.

Jau vēstīts, ka "Latvijas gāze" sākusi "Gaso" pārdošanas procesu, kuru plānots pabeigt 2023.gada laikā.

2021.gadā "Gaso" ieņēmumi bija 57,914 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa bija 11,545 miljoni eiro.

"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" darbību sāka 2017.gada decembrī, un tās vienīgā īpašniece ir "Latvijas gāze".

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).