Latvijas mērķis ir 4 gadu laikā atgriezties pie Māstrihtas kritēriju izpildes

Ministrs uzsvēra, ka tas būtu ļoti svarīgs uzdevums. Šobrīd valdība mēģina kontrolēt strukturālo budžeta deficītu jeb kontrolēt bāzes izdevumus. To ļoti rūpīgi vēro starptautiskās reitingu aģentūras, lai valsts netērē vairāk un cik nopietni pret to izturas. Ašeradens pauda uzskatu, ka vismaz šogad ir izdevies situāciju nokontrolēt.

"To ir salīdzinoši vieglāk izdarīt augstas inflācijas apstākļos, bet, ja cenas strauji sāks stabilizēties, tad būs jāskatās. Protams, mēs gribētu maksimāli samazināt nominālo deficītu, un uz to arī virzīsimies. Šobrīd no manas puses būtu vieglprātīgi teikt, ka mēs strauji virzītos uz "nulles" deficīta budžetu," sacīja Ašeradens.

Vienlaikus Ašeradens pauda, ka atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu kompensēšanai, visticamāk, būs nepieciešams arī nākamajā apkures sezonā, vienlaikus gan Eiropas Komisija (EK), gan Fiskālās disciplīnas padome norāda uz nepieciešamību sākt atbalsta pasākumu pakāpenisku samazināšanu.

Ašeradens atgādināja, ka, lai arī šogad EK ir pieļāvusi atkāpi Māstrihtas kritēriju ievērošanā, Eiropas Centrālā banka (ECB) un ECB prezidente Kristīne Lagarda nemitīgi uzsver, ka jo Eiropas Savienības (ES) valstis būs dāsnākas atbalstos, jo ECB būs agresīvāk jāceļ procentlikmes.

"Tie ir savienotie trauki, un domājams, ka nākamie divi gadi parādīs inflācijas tālāko attīstību, tostarp globālās ekonomikas liels jautājums, kad un kā atrisināsies Krievijas-Ukrainas karš," teica Ašeradens.

Ministrs piebilda, ka viņš atbalsta fiskālās disciplīnas ievērošanu. Ašeradens pozitīvi raugās uz to, ka Latvijā ir bijusi piesardzīga aizņemšanās politika. Ar esošo parāda līmeni 43% no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvija ir pirmajā sešiniekā starp ES valstīm ar zemāko parāda apjomu. Ašeradens uzskata, valstī ar tik neskaidru demogrāfiskās attīstības scenāriju uzlikt bērniem parādu nastu ir nepareizi.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka Latvija var pamatot, kādēļ valsts aizņēmās Covid-19 laikā, jo skaidrs, ka nevarēja atļauties scenāriju, kāds bija 2008., 2009.gada krīzē, kad pēc pamatīgas jostas savilkšanas sākās emigrācijas vilnis.

"Skaidrs, ka valdībai Covid-19 laikā ekonomika bija jānotur, un to arī sekmīgi darīja. Izdevumi bija pamatoti, bet kopumā mums jābūt atbildīgiem. Skaidrs, ka pie esošās inflācijas 20% apmērā mājsaimniecībām ir zināms pirktspējas krituma šoks, arī uzņēmumiem nauda ir zaudējusi vērtību. Tas nozīmē, ka valdībai ir jāveido kompensācijas mehānismi, un skaidrs, ka atbalsta pasākumi ir vajadzīgi," atzina Ašeradens.

Ministrs informēja, ka Finanšu ministrija kopā ar jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas kolēģiem sākusi diskusiju, kā veidot mērķētāku atbalsta sistēmu. Ašeradena ieskatā elektrības cenu kompensēšanā sistēma ir izdevusies, kur pirmie 100 kilovati (kW) tiek dotēti, bet par patēriņu virs tā ir jāmaksā pašam. Apmēram 80% mājsaimniecību šo atbalstu ir saņēmušas.

Savukārt apkures izmaksu kompensēšanai atbalsts nav īsti sociāli orientēts, uzskata Ašeradens, jo tur sanāk, jo lielāka māja un lielākas enerģētiskās vajadzības, jo saņem lielāku atbalstu. Ašeradena ieskatā tas ir jāmaina, piebilstot, ka arī EK attiecībā uz šo atbalsta veidu gribētu redzēt, ka tas tiek tiem, kam tiešām visvairāk ir nepieciešams.

"Šajā brīdī es varu teikt, ka atbalsts būs sociāli orientētāks, līdzīgi kā atbalsts elektrībai. Mēs domāsim par modeli, kā tas izskatīsies. Ja mēs virzāmies uz labklājības valsti, tad ir jāsaprot, ka valsts primārā loma ir palīdzēt tiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs. Valsts loma ir veicināt sociālo vienlīdzību, palīdzēt tiem, kam iet grūtāk, valsts pienākums nav palīdzēt visiem. Tādēļ valstij ir jāveido ļoti precīzi mehānismi, kā to darīt," teica Ašeradens.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.