• Meta,
  • Sniedze
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Būs slikti, bet ļoti īsu laiku

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 19:16, 07.02.2023


Ekonomikas rādītāju prognozes izklausās cerīgi.



Ka jau tiek ziņots, šodien valdība apstiprināja 2023.gada valsts budžetu, par kuru vēl jānobalso Saeimai. Sastādot kārtējo budžeta projektu, finanšu ministrijas eksperti sagatavo arī makroekonomiskās attīstības scenāriju ar iespējamiem prognozēm. Bet pašlaik mēs dzīvojām apstākļos, kad viss strauji mainās. Sākotnējais vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2022.‑2025. gadam tika izstrādāts 2022. gada augustā. Tomēr mainoties 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam, 2022. gada decembrī FM aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes 2022. ‑ 2025. gadam, ņemot vērā Latvijas IKP dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.

Atbilstoši jaunajam scenārijam, Latvijas IKP pieauguma prognoze 2022. gadam samazināta līdz 1,6% (par 1,2 procentpunktiem). Šā gada sākumā bija vērojama vēl strauja ekonomikas izaugsme (gada pirmajā pusē sasniedza 4,1%), ko noteica spēcīgs privātā patēriņa pieaugums pēc COVID‑19 ierobežojumiem.

Savukārt jau gada otrajā pusē augsto cenu un pirktspējas krituma ietekmē patēriņa pieauguma temps būtiski saruka, kā arī, pasliktinoties Latvijas ražotāju situācijai un saglabājoties zemiem investīciju apjomiem, trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,6% un ekonomikas lejupslīde sagaidāma arī gada pēdējā ceturksnī, iespaidojot nākamo gadu.

2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6% (jeb par 1,6 procentpunktiem mazāk, nekā šā gada augusta prognozēs). Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos turpinās negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku arī 2023. gada pirmajā pusē, bet no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties. Tāpēc vidējā termiņā atkal gaidāma izaugsmes tempu palielināšanās līdz potenciālā IKP izaugsmes tempam, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3%.

2023. gada sākumā, apkures sezonas laikā, privāto patēriņu mazinās iedzīvotāju pirktspējas kritums augstās inflācijas dēļ, kā arī iedzīvotājiem vairāk līdzekļu novirzot ar mājokli saistīto izdevumu segšanai. Savukārt 2023. un 2024. gadā privātā patēriņa gada pieaugums atjaunosies attiecīgi 3,6% un 4,1% apmērā.

Šogad, pasliktinoties ārējai videi un samazinoties pieprasījumam, eksportētāji varētu vairāk izjust grūtības, tādējādi eksports pieaugtu vien par 0,2%. Savukārt turpmākajos gados scenārijā pieņemts, ka eksportētāji būs pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, un eksports varēs augt ap 4% gadā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvija ir viena no pirmajām valstīm ES, kas ieviesa zibmaksājumus (+VIDEO)

Mūsu valstī ir atrasta lieliska alternatīva skaidrai naudai un maksājumu kartēm, norāda eksperti.

Ekonomika Valmieras novadā tiek piedāvāts attīstīt biznesu senajos īpašumos (+VIDEO)

Kokmuižas kūts ēka ar tai piegulošo vēsturisko uzbrauktuvi celta 1866. gadā.

Ekonomika Lidostas Rīga apgrozījums deviņos mēnešos pieaudzis par 30,8%

Lidosta "Rīga" šā gada deviņos mēnešos strādāja ar 54,512 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 30,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmuma peļņa pieauga par 72% - līdz 5,268 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Ekonomika «RB Rail»: Rīga pilnīgi noteikti būs dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» sastāvdaļa

Rīga pilnīgi noteikti būs dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa, tādēļ pašlaik vajadzētu diskutēt nevis par šo jautājumu, bet gan par to, kur piesaistīt finansējumu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra "Rail Baltica" projekta ieviesēja AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Marko Kivila.

Lasiet arī

Veselība Medicīnai papildus novirzīs 57 miljonus eiro. Kam šī nauda paredzēta?

Valdība sadalīja pirmo daļu no veselības aprūpei rezervētajiem 140 miljoniem.

Sabiedrība Noraida vairākus opozīcijas priekšlikumus par papildu finansējumu veselībai

Saeimas vairākums ceturtdienas rītā noraidīja vairākus opozīcijas priekšlikumus par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei valsts 2023.gada budžeta projektā.

Ekonomika Valsts parāds 2025.gadā stabilizēsies 40% apmērā no IKP - Ašeradens

Ja nenotiks kādas būtiskas fiskālās politikas izmaiņas, tad valsts parāds 2025.gadā stabilizēsies 40% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ekonomika Latvijas mērķis ir 4 gadu laikā atgriezties pie Māstrihtas kritēriju izpildes

Latvijas mērķis ir šī politiskā cikla beigās jeb līdz 15. Saeimas vēlēšanām atgriezties pie Māstrihtas kritēriju izpildes, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).