Kreditēšanas īsa renesanse

Pēc 2008.gada smagas krīzes kreditēšana Latvijā ilgstoši saglabājās vāja – cilvēki aizņemas ļoti piesardzīgi un arī uzņēmumi nesteidzas krāt parādus.

Šajā sakarā 2022.gads kreditēšanas ziņā bija salīdzinoši labs. “Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps novembrī sasniedza 8.0%. Tik nozīmīgs kredītu pieaugums nebija vērojams kopš 2008. gada krīzes. Kreditēšanas izaugsme vērojama visām lielākajām bankām”, - portālā makroekonomika.lv atzīme Latvijas Bankas ekonomists ANDREJS KURBATSKIS.

Iepriekšējo 13 gadu laikā uzņēmumu kreditēšanas dinamika dažos periodos piedzīvojusi īslaicīgu izaugsmi, ko ietekmēja atsevišķi ļoti lieli darījumi, tomēr līdz 2022. gada vidum tā kopumā saglabājās izteikti negatīva (vēl jūnijā atlikuma gada pārmaiņu temps bija -1.1%). Savukārt gada otrajā pusē uzņēmumu kreditēšana bijusi visai aktīva, un 2022. gada novembrī uzņēmumu kredītu gada pieaugums sasniedza jau 10.4%.

“2022. gada 2. pusgadā arī uzņēmumu ilgtermiņa aizdevumos bija vērojama diezgan nozīmīga izaugsme, šajā periodā nebija izteiktu pazīmju par nepietiekamu pieejamību kredītiem. Nozaru dalījumā ievērojams pieaugums galvenokārt bija operācijās ar NĪ un dinamiski augošajā lauksaimniecības nozarē, bet neliela izaugsme bija arī citās nozarēs. NĪ uzņēmumiem tika piešķirti vairāki jauni vidēja un liela apjoma kredīti. Daļēji to ietekmēja arī inerce, jo nereti kredīts vai tā daļa faktiski tiek izsniegta vairākus mēnešus pēc aizdevuma līguma noslēgšanas”, - turpina ekonomists.

Bet Īslaicīgas recesijas, augsto izmaksu un nenoteiktības apstākļos turpmākajos aukstajos ziemas un pavasara mēnešos uzņēmumu kreditēšana, visticamāk, varētu vājināties. Un arī mājsaimniecību kreditēšana īstermiņā, visticamāk, turpinās bremzēties, ko ietekmēs augstākas procentu likmes, ekonomiskās aktivitātes sarukums un nenoteiktība.