Kāpēc notika strauja budžeta bilances pasliktināšanās.
Valsts kases dati liecina, ka 2022. gads noslēgts ar 1 450,7 miljonu eiro lielu deficītu konsolidētajā kopbudžetā. Salīdzinot ar 2021. gadu, vērojama kopbudžeta bilances uzlabošanās par 394,1 miljonu eiro, taču tā joprojām ir būtiski augstāka nekā pirms pandēmijas un pirmajā pandēmijas gadā, t.i., 2020. gadā. Straujā bilances pasliktināšanās 2020. un 2021. gadā skaidrojama ar nozīmīgu atbalstu Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, savukārt 2022. gadā, šim atbalstam mazinoties, nākuši klāt atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma samazināšanai un atbalsts Ukrainas bēgļiem.
Atbilstoši FM novērtējumam 2022. gadā energoatbalsta pasākumiem tika izlietoti 605 miljoni eiro jeb 1,5% no IKP, pagājušajā gadā atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem kopumā izlietots 81 miljons eiro jeb 0,2% no IKP. Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem 2,3 miljardu eiro apmērā pērn pieauga par 756,8 miljoniem eiro jeb 48,8%, kas lielā mērā skaidrojams ar dabasgāzes rezervju iegādi pagājušā gada rudenī 430,4 miljonu eiro apmērā. Taču, ja neskaita šos izdevumus pērn un izdevumus atbalsta pasākumiem 2021. un 2022. gadā, kopbudžeta izdevumiem precēm un pakalpojumiem joprojām vērojams pieaugums par 344,2 miljoniem eiro jeb 22,6%. Ievērojams izdevumu kāpums bijis precēm un pakalpojumiem pašvaldību budžetā, kas straujā cenu kāpuma ietekmē pieauga par 136,3 miljoniem eiro jeb 23,3%.
Lielāki izdevumi pamatā skaidrojami ar lielākiem tēriņiem autoceļu un ielu uzturēšanai, kā arī lielākiem izdevumiem par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo un ēdināšanu pašvaldību iestādēs. Tāpat valsts pamatbudžetā bijuši lielāki izdevumi precēm un pakalpojumiem – par 53 miljoniem eiro kāpuši izdevumi aizsardzības nozarē, par 40 miljoniem eiro un 15 miljoniem eiro vairāk tērēts precēm un pakalpojumiem tieslietu un izglītības jomā.
Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā bija 4,7% no IKP.