• Dzintara,
  • Dzintars,
  • Dzintra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


No bijušajām PNB banka amatpersonām grib piedzīt 32 miljonus eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 18:00, 15.01.2023


Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā janvāra beigās turpinās skatīt maksātnespējīgās "PNB bankas" administratora Vigo Krastiņa iesniegumu par 32 miljonu eiro piedziņu no bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem par bankai nodarītajiem zaudējumiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.


Klientu rindas pie
Foto: LETA

Tiesas sēde ieplānota 23.janvārī plkst.14.

Iepriekš lietas izskatīšana tika atlikta, jo lietu iztiesājošā tiesnese sastādīja spriedumu citā krimināllietā.

Informācija tiesu kalendārā liecina, ka starp atbildētajiem ir bijušais bankas īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs, viņa vietnieks padomē, bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Vēl seši apsūdzētie ir bijušais bankas padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Aleksejs Kutjavins.

Krastiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka viņa prasība ir vērsta pret deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem. Viņš lūdz tiesu solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda Guseļņikovu.

Viņš uzsvēra, ka radītie zaudējumi ir saistīti ar darījumiem starp banku un ASV pilsoņa Rodžera Tamraza vadītu investoru grupu, ko Guseļņikovs pirms bankas slēgšanas stādīja priekšā kā jaunos bankas īpašniekus.

"Bankas prasījuma tiesības pret minētajām personām tika cedētas šiem jaunajiem investoriem, bet problēma ir tajā, ka noslēgtie cesijas līgumi neparedzēja tūlītēju samaksu - samaksa bija veicama pēc vairākiem mēnešiem un par šādu labvēlību no bankas puses netika paredzēti nekādi nodrošinājumi - respektīvi banka neko nesaņēma ķīlā," uzsvēra maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators.

Papildus minētajam banka vēl izsniegusi ievērojamu aizdevumu šiem investoriem, lai viņi varētu nopirkt to, ko vēlāk viņi it kā varētu ieķīlāt bankai, lai nodrošinātu savu uzņemto saistību pret banku izpildi. Tas, pēc Krastiņa domām, neatbilda likuma normām.

"Būtiski, ka šāda aizdevuma izsniegšanai vajadzēja saņemt visu valdes locekļu piekrišanu, bet tāda netika saņemta," pauž Krastiņš.

Viņā ieskatā tā bija prettiesiska un nolaidīga rīcība no bankas vadības puses, jo par šiem jautājumiem lēma gan bankas valde, gan padome, kā rezultātā bankai tika nodarīts norādītais zaudējums aptuveni 32 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka vairāk nekā 30 miljonu zaudējumu piedziņas lietā tiesa piekritusi apķīlāt vairāku atbildētāju dzīvokļus un mājas, tajā skaitā bijušam bankas padomes priekšsēdētāja vietniekam Rasmusenam piederošu īpašumu Dānijā vairāk nekā 700 000 eiro vērtībā un padomes loceklim Haningam piederošu māju Vācijā. Abiem apķīlātas arī viņu uzņēmumu daļas. Bijušajam bankas īpašniekam Guseļņikovam gan oficiāli gandrīz nekas nepiederot, izņemot daļas Kipras uzņēmumā sešu eiro vērtībā. Ar šiem īpašumiem būšot par maz, lai labvēlīga sprieduma gadījumā bankai radītos zaudējumus piedzītu.

Kā ziņots, "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. "PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Pēc bankas 2019.gada pārskatā minētā, Guseļņikovam, kuram iepriekš tiešā un netiešā veidā piederēja 95,97% bankas akciju, tobrīd piederēja 23,47% "PNB bankas" akciju, kamēr pārējiem akcionāriem piederēja kopumā 76,53% akciju, taču katram individuāli mazāk nekā 10%. Starp bankas akcionāriem esot Tamrazs, Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Rīgas siltuma» padome no amata atbrīvo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Ekonomika Švinka: Nākamgad biržā pārdos 25% «Latvijas autoceļu uzturētāja»

Nākamgad tirdzniecībai biržā plānots virzīt 25% VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Ekonomika Ekonomists: Apstrādes rūpniecība gada otrajā pusē varētu augt par 6%

Apstrādes rūpniecība otrajā pusgadā varētu augt par 6%, lēš "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot trešdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi septiņos mēnešos.

Ekonomika Trešdaļa latviešu ceļojumu plānošanai izmanto mākslīgo intelektu (+VIDEO)

Tas skaidri parāda, ka patērētāji sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi.

Lasiet arī

Pasaule Makrons: Ukrainas drošības garantēšanā ir gatavas piedalīties 26 valstis

26 valstis izteikušas gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantēšanā pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā, ceturtdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Sabiedrība Rinkēvičs: Valstij un baznīcai ir arī kopīgas rūpes

Satversme nosaka valsts un baznīcas šķirtību, taču ir vairāki saskarsmes punkti, kur valstij un baznīcai ir kopīgas rūpes, piemēram, valsts sakrālā mantojuma saglabāšana, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem Latvijā.

Sabiedrība Reģionālajā sabiedriskajā transportā nākamgad pieaugs biļešu cenas

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Sabiedrība Čehova teātris ielūdz uz publisku diskusiju

Diskusiju cikls "Bez punkta uz i" turpinās jau trešo sezonu un 5.septembrī notiks jau devītā diskusija šoreiz par detektīviem mūsdienās. Detektīvs kā mūsdienu cerība atgūt taisnīgumu un atjaunot kārtību pasaulē.

Kriminālziņas Atdod krāpnieku sūtītam kurjeram vairākus tūkstošus eiro

Likumsargi aicina iedzīvotājus piezvanīt saviem tuviniekiem, pirms to ir izdarījis krāpnieks!

Sabiedrība 22. septembrī atklās jaunāko brīvības atņemšanas vietu Latvijā (+VIDEO)

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala.