Taupīt energoresursus un izīrēt tukšos mājokļus – speciālisti iesaka risinājumus

Vairākums iedzīvotāju bija informēti par ziemā gaidāmo komunālo maksājumu paaugstināšanu, tādēļ laikus sāka veikt izmaksu mazināšanas pasākumus. Apkures rēķinu mazināšanai 56% aptaujāto pastiprināti taupa siltumu, 11% nolēmuši nosiltināt mājokli un 7% izšķīrušies par labu efektīvas apkures sistēmas uzstādīšanai. Vēl 8% nolēmuši mainīt dzīvesvietu – pārcelties uz lauku īpašumu, jaunāku, energoefektīvāku mājokli vai mazāku dzīvokli.

"Ja vien finansiālie apstākļi nav kļuvuši ļoti spiedīgi, aicinu cilvēkus "nestrēbt karstu" un nesteigties ar radikāliem lēmumiem. Uzreiz pārdot mājokli noteikti nevajag, jo sasteigts darījums var nebūt izdevīgs. Īpašuma maiņa var šķist vilinošs risinājums, ja jaunajā dzīvesvietā paredzamas ievērojami mazākas izmaksas, taču jāņem vērā, ka ikviena īpašuma pirkšanai un pārdošanai arī ir izmaksas. Tādēļ kopējais tēriņu apjoms var būt pat lielāks nekā ieguvums.

Vienīgajā īpašumā dzīvojošajiem pragmatiski jāizvērtē, kādas izmaksas iespējams samazināt, un jācenšas pārlaist ziemu. Savukārt divu un vairāku nekustamo īpašumu saimniekiem finansiālo slogu mazinās brīvo mājokļu izīrēšana. Lai ātrāk tiktu pie īrniekiem, var pat neprasīt īres maksu, bet gan līgumā paredzēt, ka īrnieks tikai nomaksā komunālos maksājumus," Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) un nekustamā īpašuma aģentūras Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzsver, ka šāds risinājums var būt abpusēji izdevīgs.

Attiecībā uz elektrības rēķinu samazināšanu 62% Norstat Latvija aptaujas respondentu pavēstīja, ka mājoklī uzstādījuši ekonomiskas LED lampas un izvēlējušies energoefektīvas elektroierīces. Savukārt 64% šoruden sākuši retāk izmantot elektroierīces un atbildīgāk apgaismo mājokli. Tas ietver gan gaismu izslēgšanu telpās, kurās tobrīd neatrodas iemītnieki, gan vājāku apgaismojumu uzturēšanās zonās.

12% aptaujāto cenšas tērēt elektrību tad, kad tās cena biržā ir viszemākā. To galvenokārt dara īpašumos ar atbilstošu, biržas cenām piesaistītu elektrības tarifu. Vēl 5% mājoklī uzstādījuši viedos sensorus, kas atslēdz neizmantotās elektroierīces, bet 3% elektrību ražo savā mājsaimniecībā. Kopumā cenu kāpums licis mainīt paradumus lielākajai daļa iedzīvotāju, jo īpašus taupības pasākumus nav ieviesis vien katrs desmitais cilvēks.

"Pragmatiska saimniekošana šobrīd ir prātīgākā pieeja grūto laiku pārvarēšanai. Taupīt energoresursus, rūpīgi sekot līdzi izdevumiem un iespēju robežās gādāt, lai tie nepārsniegtu ienākumus. Mājsaimniecības finanšu situāciju var atvieglot arī mazāk nepieciešamo izdevumu samazināšana, kā arī kredītu atmaksas grafika maiņa. Piemēram, pagarinot atmaksas periodu un samazinot ikmēneša maksājumu. Pat Ziemassvētku rotājumus un dāvanas var pagatavot paša rokām, un iepriecināt tuviniekus ar ļoti personisku veltījumu ierasto veikalā pirkto dāvanu vietā," ietaupīšanas veidus uzskaita Bigbank Latvija vadītājs Edgars Surgofts.

Norstat Latvija veiktajā aptaujā oktobra beigās tika aptaujāti 1004 respondenti visā Latvijā.