Latvijā šogad saražots par 18% mazāk elektroenerģijas

Tostarp Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotas 2344 GWh elektroenerģijas, kas ir par 4,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kamēr mazajās HES saražotās elektroenerģijas apmērs pieaudzis par 31% - līdz 67 594 megavatstundām (MWh).

Termoelektrostacijās (TEC) 2022.gada desmit mēnešos saražotas 558 482 MWh elektroenerģijas, kas ir par 61,2% mazāk nekā gadu iepriekš šajā periodā.

Savukārt ar biomasu 2022.gada desmit mēnešos saražotas 276 359 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,5% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koģenerācijā saražotas 76 318 MWh elektroenerģijas, kas ir par 61,8% mazāk, bet ar biogāzi saražotas 196 503 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 13,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Vēja elektrostacijās šogad desmit mēnešos saražotas 146 675 MWh elektroenerģijas, kas ir par 30,8% vairāk nekā 2021.gada desmit mēnešos, savukārt saules elektrostacijās saražotas 5182 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,2 vairāk nekā pērn šajā periodā.

Elektroenerģijas patēriņš desmit mēnešos Latvijā veidoja 5847 GWh, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Oktobrī Latvijā saražotas 220 014 MWh elektroenerģijas, kas ir par 21,2% mazāk nekā pērn šajā mēnesī, un elektroenerģijas patēriņš bija 572 414 MWh, kas ir par 6,8% mazāk nekā pagājušā gada oktobrī.

Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka patēriņa samazināšanās saistāmas ar iepriekš novēroto elektroenerģijas cenu pieaugumu - augustā tika sasniegta vēsturiski augstākā vidējā mēneša elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas, kas septembrī un oktobrī lika meklēt iespējas patēriņu samazināt.

Tāpat uzskaitītā patēriņa samazinājumu mājsaimniecībās veicināja mikroģeneratoru jeb saules paneļu uzstādīšana - ja 2021.gada rudenī Latvijā uzstādītās mikroģenerācijas jauda bija 16 megavati (MW), tad šogad - 80 MW. Patlaban, pēc spēkā esošās kārtības, tiek uzskaitīts tikai tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums, bet ne viss mikroģenerācijā saražotais, daļa no kā tiek patērēta saražošanas brīdī, kas savukārt mazina mājsaimniecību vajadzību pirkt elektroenerģiju no tīkla.

Pēc elektroenerģijas cenu rekordiem vasaras mēnešos, oktobrī turpinās jau septembrī pieredzētais mēneša vidējās elektroenerģijas cenas kritums, vienlaikus samazinoties cenu atšķirībām Baltijas valstīs. Cenu samazināšanās gan Baltijā, gan arī Eiropā saistāma ar gāzes cenām, kas salīdzinājumā ar maiju oktobrī ir gandrīz divas reizes zemākas.

Elektroenerģijas tirgus apskatā norādīts, ka oktobrī pēc ilgāka pārtraukuma atsevišķās stundās elektroenerģijas cenas Baltijā samazinājās līdz rekordzemajam astoņu centu par MWh līmenim, bet divos starpsavienotajos Baltijas tirdzniecības apgabalos - Somijā un Zviedrijas ceturtajā cenu apgabalā konstatēta negatīva cena - mīnus 0,99 eiro (tirgotāji šajā stundā piemaksāja patērētājiem par elektroenerģijas izmantošanu). Šādas cenas ir raksturīgas periodiem, kad ir liela vēja elektrostaciju izstrāde un vienlaikus mazs patēriņš, parasti vētru laikā nakts stundās.

"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij.