Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.
Savukārt uzņēmumiem kompensēs 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh. Elektroenerģijas tirgotāja negūtos ieņēmumus par maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju kompensēs no valsts budžeta līdzekļiem.
Attiecībā uz mājsaimniecībām, kuras apkurē patērē dabasgāzi, valsts tirgotājiem kompensēs summu, kas būs virs 108,75 eiro par MWh. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 eiro par MWh segs valsts kompensācija. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot dabasgāzes tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 10,89 miljoni eiro.
Savukārt siltumapgādē līdz 150 eiro par MWh tiks saglabāts jau apstiprinātais atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensēs 90%. Atbalsta sniegšanai kopā no valsts budžeta vajadzīgi 87 miljoni eiro.
Ekonomikas ministrija likumprojekta anotācijā skaidro, ka, piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad ar piemēroto valsts atbalstu, galalietotājam faktiski būs kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.
Atbalsts attieksies uz periodu no šī gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim.
Kā skaidro Ekonomikas ministrija, ņemot vērā būtisko siltumenerģijas tarifu pieaugumu un ievērojot to, ka vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniegs 300 eiro par MWh, konstatēts, ka noteiktais mehānisms, kas paredz kompensēt izmaksu pieaugumu 50% apmērā vairs nav atbilstošs situācijai un rada risku, ka daudzas mājsaimniecības nespēs norēķināties par siltumapgādi kā rezultātā var palikt bez apkures vai nokļūt parādos. Līdzīga situācija un riski mājsaimniecībām veikt norēķinus par energoapgādi veidosies arī elektroenerģijas apgādē, kur paredzamā apkures sezonas vidējā mājsaimniecību cena būs aptuveni 270-280 eiro par MWh, savukārt dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām, kas nav saistītie lietotāji, šobrīd ir apmēram par 45 eiro par MWh lielāks nekā tām mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots regulētā saistīto lietotāju dabasgāzes cena 108,7 eiro par MWh.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) sēdē norādīja, ka šobrīd, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus gan ģeopolitiskās situācijas, gan citu faktoru dēļ, bez valsts atbalsta mājsaimniecībām pastāv risks savlaicīgi un pilnā apmērā segt apkures izmaksas, savukārt uzņēmējiem tas draud ar konkurences zaudēšanu tuvākajiem kaimiņiem.
Valdības sēdē atbalstu likumprojektam pauda arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK).
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri