• Ādolfs,
  • Ilgonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Zināmi atbalsta saņemšanas nosacījumi mājsaimniecībām par energoresursiem

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 10:58, 03.08.2022


Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informēja EM pārstāvji.


Foto: LETA

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika No Baltijas valstīm Latvijā visvairāk iedzīvotāju ar brīviem līdzekļiem

Starp Baltijas valstīm vismazāk iedzīvotāju ar brīvi pieejamiem finanšu līdzekļiem ieguldījumu veikšanai ir Igaunijā, kamēr Latvijā to ir visvairāk, informē bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz augustā veiktu aptauju.

Ekonomika Tirgotāju asociācija: pārtikas cenas septembrī Latvijā samazinās

Pārtikas cenas septembrī Latvijā samazinājās, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA), atsaucoties uz regulāri veikto pārtikas preču salīdzinājumu tirdzniecības vietās Latvijā.

Ekonomika Pedagogu darba samaksas pieaugumam nākamgad novirzīs papildu 91,3 miljonus eiro

No kopumā piešķirtiem papildu 119,7 miljoniem eiro prioritāro pasākumu īstenošanai izglītības un zinātnes jomā nākamgad 91,3 miljoni eiro tiks novirzīti pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai pirmsskolas, vispārējā un profesionālajā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā.

Ekonomika Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, aģentūrai LETA apstiprināja centrālajā bankā.

Lasiet arī

Kriminālziņas Dreiliņos atsavināts plašs klāsts narkotiku (+FOTO)

Pagājušonedēļ Valsts policija saņēma informāciju par pļavā novietotu automašīnu ar narkotikām. Aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā tika aizturēta kāda sieviete un nepilngadīgs jaunietis, ziņo Valsts policija.

Sabiedrība Tiek plānota akcīzes celšana alum. Pēc alus darītāju domām - netaisnīgi

Latvijas Alus darītāju savienība iebilst pret plānoto akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum, otrdien valdības sēdē sacīja Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Veselība Jūrmalas slimnīcā trūkst speciālistu - veidojas garas rindas

Speciālistu trūkuma un iekārtu pilnas noslodzes dēļ Jūrmalas slimnīcā veidojas rindas uz izmeklējumiem, informēja SIA "Jūrmalas slimnīca" pārstāve Velta Vasiļevska.

Ekonomika Ašeradens atklājis, kādi varētu būt nākamā gada budžeta izdevumi

Nākamā gada budžeta izdevumi varētu būt 16,1 miljards eiro, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).