Uzņēmēji: Strādāšana attālināti būtu jāmotivē arī ar valstisku regulējumu

Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā darba devējiem jādod iespēja izlemt, kā labāk organizēt darbu, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

"Vienlaikus jābūt skaidrai un nepārprotamai komunikācijai no atbildīgajām valsts institūcijām par attālināto darbu, lai nerastos pretrunas par to, kuras no vispārējām tiesību normām ierobežojumu laikā ir jāpiemēro, kuras nav. Tāpat darba devēji norāda, ka nepieciešams skaidrs un viegli administrējams tiesiskais regulējums par izdevumu kompensēšanu attālināta darba gadījumā," teica Meņģelsone.

Tikmēr Endziņš atzīmēja, ka jau pašreiz ir noteikts, ka darba devējam jāpieņem lēmums par darbinieku strādāšanu attālināti, kad vien tas ir iespējams. Arī LTRK biedru aptaujas liecinot, ka lielākā daļa to jau dara - pēc pēdējiem datiem, attālināti strādā 56% LTRK biedru. Šis rādītājs, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, palielinājies par astoņiem procentpunktiem.

"Tad ir jautājums, cik liela telpa vēl ir palikusi [ar tiem, kas nestrādā attālināti]. Gan jau ir uzņēmumi, kuri vairāk varētu izmantot attālināti darbu, bet arī tam, protam, nav bezizmēra iespējas, jo ir sektori, kuri, gribot negribot, nevar strādāt attālināti," sacīja Endziņš.

Tai pat laikā viņš uzsvēra, ka LTRK jau no pagājušā gada pavasara rekomendējusi, ka līdz ar aicinājumu strādāt attālināti, ir nepieciešams, lai šāds darbs tiktu kaut kādā veidā sekmēts no regulējuma viedokļa.

No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli 2021.taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. LTRK ieskatā tiem būtu bijis jābūt 60 eiro, turklāt tādā kārtībā, kā šis regulējums ir apstiprināts pašreiz, pēc Endziņa teiktā, nozīmē ļoti lielu nevajadzīgu birokrātiju, kas būtu jāmazina.

Tāpat viņš atzīmēja, ka šādam regulējumam, iespējams, vajadzētu palikt ne tikai kā pagaidu regulējumam Covid-19 laikā.

Endziņš uzvēra, ka tāpat ir svarīgi skaidri saprast, kuras ir tās darbavietas, kurās iedzīvotāji visvairāk inficējas. To būtu nepieciešams analizēt, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieejamos datus. "Jo savādāk ir tā, ka visiem uzliktas kādas jaunās prasības parasti apaug ar kādu birokrātijas slāni, lai ko arī neizdomātu," komentēja LTRK valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī atzina, ka neuzskata, ka obligāta prasība strādāt attālināti gadījumos, kad tas iespējams, būs ļoti liels Covid-19 samazināšanas rīks.

Jau vēstīts, ka premjers šonedēļ TV3 raidījumā "900 sekundes" bija paudis, ka Covid-19 izplatības mazināšanai varētu tikt rosināts attālinātu darbu ārkārtējās situācijas laikā noteikt kā obligātu pienākumu situācijās, kad šādi var turpināt īstenot darba uzdevumus.

Kariņš, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem, uzsvēra, ka inficēšanās ar koronavīrusu ļoti bieži notiek tieši darbavietā. "Darba kolektīvos cilvēki jūtas droši, jo ir burbulis, bet vienlaikus tiek aizmirst, ka pēc darba cilvēki dodas mājās, uz veikaliem, un tad, pat nejuzdami, var saslimt un inficēt citus," sacīja politiķis.

Viņš norādīja, ka attālinātais darbs esošajos apstākļos ir ļoti būtisks priekšnoteikums infekcijas izplatības mazināšanai, tāpēc tas būtu jādara visās darbavietās, kur vien tas iespējams.

Jautāts, vai attālināta darba veicināšanai cilvēkiem to varētu likt darīt piespiedu kārtā, Kariņš pauda, ka tas varētu būt viens no variantiem, ko varētu skatīt kopā ar kopīgiem noteikumiem.