EM komentējusi, vai Astravjecas AES elektroenerģija tiešām nonāk Latvijas tirgū

Ekonomika
LETA 21:56, 22.02.2021 0

Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotā elektroenerģija nenonāk Latvijas tirgū, apliecināja Ekonomikas ministrijā (EM).

 

Ministrijā atsaucās uz publiskajā telpā izskanējušām bažām, ka Baltkrievijas elektrība tiek tirgota Baltijas valstīs, tostarp Latvijā. "EM apliecina, ka Baltkrievijas Astravjecas AES ražotā elektroenerģija netiek importēta un Latvijas patērētājiem tā netiek piegādāta," uzsvēra ministrijā.

2020.augustā, atbalstot nostāju par drošas elektroenerģijas ieguvi, kā arī ņemot vērā politiskās vides notikumus kaimiņvalstī, Latvijas valdība pieņēma lēmumu apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Šim nolūkam trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori - AS "Augstsprieguma tīkls", Lietuvas "Litgrid" un Igaunijas "Elering" izstrādāja jaunu tirdzniecības risinājumu ar Krieviju, lai nodrošinātu Baltkrievijā ražotās elektroenerģijas nenonākšanu Baltijas tirgū. EM piebilda, ka Latvijai nav elektroenerģijas starpsavienojuma ar Baltkrieviju - iepriekš šajā valstī ražotā elektroenerģija tika importēta caur Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu.

"Analizējot publiski pieejamos datus, redzams, ka pieņemtais un praksē ieviestais jaunais tirdzniecības risinājums ne tikai mazinājis elektroenerģijas plūsmas ar trešajām valstīm, bet arī novērsis situāciju, kad elektroenerģijas komercplūsmu ietvaros Baltijas valstīs varētu nonākt Baltkrievijā ražotā elektrība," skaidroja EM.

Ministrijā atzīmēja, ka laika periodā, kad elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm tika pārcelta uz Latvijas un Krievijas starpsavienojumu, tas ir, no 2020.gada novembra līdz šim brīdim, elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm ir samazinājusies par 50%, salīdzinot ar līdzīgu periodu gadu iepriekš. Savukārt, salīdzinot elektroenerģijas importa apmēru 2020.gadā ar gadu iepriekš, tirdzniecības apmērs ar trešajām valstīm samazinājies par 61%.

"Elektroenerģijas plūsmas un to apmērus var ietekmēt tādi apstākļi, kuriem pamatā ir elektroenerģijas pieprasījums un spēja šo pieprasījumu apmierināt, ņemot vērā pieejamos elektroenerģijas piegādes avotus brīva elektroenerģijas tirgus ietvarā. Elektroenerģijas fiziskās un komerciālās plūsmas Baltijas valstu reģionā ietekmē reģionā ģenerētās jaudas pieejamība, klimatiskie apstākļi, kuru iespaidā ir novērojama elektroenerģijas patēriņa mainība, starpsavienojumu jaudu caurlaidība, kā arī kopējā Baltijas valstu energobilance, kas uzrāda elektroenerģijas deficītu," skaidroja ministrijā.

EM piebilda, ka fizisko elektroenerģijas plūsmu pieaugums nenozīmē, ka Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū ieplūst Baltkrievijā ražotā elektrība. "Šeit būtiski nošķirt elektroenerģijas komercplūsmas no fiziskajām plūsmām. Līdz ar to šobrīd pastāv bažas, ka publiskajā telpā tiek salīdzināti pēc būtības nesalīdzināmi dati un uz to pamata tiek izdarīti nekorekti secinājumi. Fiziskās elektroenerģijas plūsmas plūst atbilstoši fizikas likumiem un turpinās ieplūst Baltijas valstīs, kamēr tās būs daļa no tā dēvētā BRELL loka. Turpretī komercplūsmas ir iespējams izsekot atbilstoši komercdarījumiem elektroenerģijas biržā," norādīja EM.

Šobrīd Latvija turpina elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju atbilstoši jaunajai tirdzniecības metodikai, kā arī komunicē ar Baltijas valstu pārstāvjiem par potenciālajiem sistēmas uzlabojumiem, cerot iespējas drīzāk sagaidīt jaunās tirdzniecības metodikas priekšlikumus no Lietuvas kolēģiem, piebilda ministrijā.

LETA jau vēstīja, ka 2020.gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja metodiku, kas nepieļauj Astravjecas AES saražotās elektrības nonākšanu Latvijā. Metodoloģijas galvenais pamatprincips paredz, ka, piemēram, Krievijai, kurai ir starpsavienojums ar Baltkrieviju, jāsniedz apliecinājums, ka Latvijai no Krievijas piegādātā elektrība nav saražota Baltkrievijā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika LDDK: Jāsamazina virsstundu darba samaksas apmērs (+VIDEO)

"No komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž Andris Bite.

Ekonomika NVA piedāvā darba devējiem finansiālu atbalstu darbinieku sagatavošanai

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem finansiālu atbalstu vajadzīgo darbinieku sagatavošanai, īstenojot bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto klientu praktiskās mācības darba vidē otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei, informēja NVA.

Ekonomika Augsto tehnoloģiju nozares Latvijā ar valsts atbalstu kāpina peļņu (+VIDEO)

"Ir jāpaceļas augstāk par ikdienas situāciju, nepieciešams gudrot kaut ko savu, jaunu".

Ekonomika Gren investēs 200 miljonus eiro reģenerācijas stacijas izveidē Aconē

Enerģētikas uzņēmuma "Gren" grupa līdz 2029.gadam Latvijā plāno investēt 200 miljonus eiro, tostarp reģenerācijas stacijas izveidē Aconē, piektdien preses konferencē sacīja "Gren" grupas biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.

Lasiet arī

Interesanti fakti Pirmdiena daudzviet būs lietaina

Pirmdien Latvijā būs lietains laiks un vietām iespējamas arī stipras pērkona lietusgāzes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognoze.

Ekonomika Ar valsts kapitāla palīdzību Liepājā sākas zemas īres namu celtniecība (+VIDEO)

Valstspilsētai noteiktā kvota būvniecības programmā ir 120 dzīvokļi.

Pasaule profesors: Krieviju apturēt ir vienkārši, tikai jāgrib to izdarīt

Krievija ir ļoti atkarīga no savas naftas un gāzes eksporta, un šādu valstu ekonomikas apturēt ir ļoti vienkārši, ja vien ir pietiekama politiskā griba, intervijā aģentūrai LETA norādīja Jeruzalemes Ebreju universitātes profesors Ichaks Brudnijs.