Ar putniem galvā jeb putni svarīgāki par cilvēkiem?

Četru gadu laikā no Latvijas nodokļu maksātāju naudas vairāk nekā pusmiljons eiro jeb 617 tūkstoši eiro tiks samaksāti Latvijas Ornitoloģijas biedrībai par putniņu vērošanu. Dabas aizsardzības pārvalde noslēgusi vismaz 12 līgumus ar šo organizāciju par dažādu putnu novērošanu, uzskaiti un monitorēšanu, kā arī aizsardzības plānu izstrādi.

Visdārgākais līgums slēgts par jūrā ziemojošo ūdensputnu avio uzskaiti 2019.-2021 gadā. Tam līgumā paredzēti 211 723 eiro. Nekur gan nav atrodams pamatojums, kāpēc par gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro jāsaskaita, cik daudz putniņu ziemo jūrā, ņemot vērā, ka uzskaiti paredzēts veikt nevis vienkārši ar tālskati, ar riteni iebraucot mežā, bet gan ar lidmašīnu vai helikopteru.

Gana dārgi pasākumi ir arī dienas putnu fona monitorings un plēsīgo putnu fona monitorings. Tiem no nodokļu naudas atvēlēti attiecīgi 81 856 eiro un 68 970 eiro. Pa pussimts tūkstotim eiro nepieciešams trijiem projektiem – dzeņu, nakts putnu un Lubānas mitrājā ligzdojošo putnu apskatīšanai. 59 532 eiro atvēlēti sugas aizsardzības plānam putnu sugu grupai “Dzeņi”.

Izrādās, ka pūces aizsargāt ir lētāk, jo putnu sugu grupai “Pūces” aizsardzības plānu izstrādāts paredzēts par 25 962 eiro. Bet dzeņi ir īpaši aktuāli Latvijā, jo vēl 14 250 eiro atvēlēti vēsturiskās un aktuālās informācijas un datu apkopošanai par Dzeņveidīgo putnu sugu novērojumiem DDPS Ozols. Nakts putnu fona monitoringam piešķirti 57 539 eiro. Dabas lieguma "Lubāna mitrājs "ligzdojošo putnu atlantam atvēlēti 57 244 eiro.

Vismazākā finansējuma līgums ir metodikas izstrāde jūras piekrastē ligzdojošo putnu monitoringam, kam atvēlēti vien trīs tūkstoši. Ziemojošo ūdensputnu uzskaita Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā 11 960 eiro, bet 24 999 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķirts Natura 2000 monitoringam (putni). Būs dzirdēts, ka no 2013. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. oktobrim īstenoja projektu „Īpaši aizsargājamu putnu sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošana „Natura 2000" teritorijā "Ādaži"". Tā kopējais budžets sastādīja EUR 1 537 988, no tiem 50% bija Eiropas Savienības (ES) finansējums, 21% – Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļi (EUR 322 977 budžeta naudas), 29% finansēja projekta partneri.

Putnu skaitīšanā tas nebūt nav viss. Piemēram, 2015. gada 1. jūnijā Dabas aizsardzības pārvalde noslēdza līgumu par ziemojošo ūdensputnu uzskaiti par EUR 47 698, bet 2016. gada 7. septembrī – par ziemojošo ūdensputnu uzskaiti (izmaksas EUR 89 398 EUR). Naudas saņēmējs – Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB).

2016. gada 1. augustā LOB tika vēl pie EUR 21 000 projektam "Atklāj putnu migrācijas burvību!" Bet 2016. gada 24. novembrī LOB saņēma uzdevumu "izstrādāt sugu aizsardzības plānu putnu sugai "Pūces"" par EUR 46 031,26. Interesanti, ka līgums paredz, ka daļa informācijas būs konfidenciāla un/vai ierobežotas pieejamības. Tātad: par nodokļu maksātāju naudu pētītais, izmantotās metodes, rezultāti – var būt konfidenciāls!

No 2015. gada 19. maija līdz 2016. gada 1. novembrim tika veikts putnu monitorings par EUR 98 175. Apetīte ir liela, ka netiek gaidīti pētīšanas un plānošanas rezultāti (projektu plānots pabeigt 2020. gadā), bet tapis pieņemts, ka kaut kas jāglābj steidzami. Protams, ne par velti! Uzskatāms piemērs ir mēģinājums ES fondu līdzekļus izmantot biotopu atjaunošanai. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēstulē ES fondu – ERAF, ESF, KF – Uzraudzības komitejai par izstrādātajiem grozījumiem darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" par šo ieceri pamatoti norādīja, ka “nav sniegti nekādi pierādījumi, ka kāds no biotopiem būtu pilnībā izzudis, un tērēt līdzekļus, lai atjaunotu biotopus vienā no zaļākajām valstīm pasaulē, ir nepieņemami.”

LPS arī iebilda, ka vides aizsardzībai – bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai – tiek paredzēts izmantot reģionālās politikas finanšu instrumentu – Kohēzijas fonda līdzekļus, kuri domāti, lai izlīdzinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības un finansētu liela mēroga infrastruktūras attīstības pasākumus.

Tādējādi mērķis atjaunot biotopus likts augstāk par labvēlīgu dzīves vides kvalitāti cilvēkiem, kas konceptuāli ir nepieņemami. Turklāt labvēlīgu aizsardzības statusu biotopiem un sugām tika plānots nodrošināt, pārdalot Kohēzijas fonda rezerves finansējumu 7,8 miljonu eiro apmērā. Rūpju par biotopiem rezultāts allaž ir "nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšana un samazināšana" jeb jauni liegumi un saimnieciskās darbības ierobežošana, kas notiek par spīti aicinājumiem attīstīt ražošanu, vienmērīgu reģionu attīstību utt.