«Rail Baltica» vajadzībām Rīgā atsavinās 123 īpašumus

Viņa norādīja, tostarp 86 no atsavināšanai paredzētajiem īpašumiem atrodas «Rail Baltica» stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā «Rīgā» posmā ar kopējo platību 21,84 hektāri un šajā posmā pabeigta arī zemes ierīcība, savukārt 37 īpašumi ir Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ar kopējo platību 1,3 hektāri.

«Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ir mazāka skarto īpašumu platība, jo „Rail Baltica“ līnija plānota esošā dzelzceļa nodalījuma joslā, bet tā ir ļoti komplicēta: atsavināšanu apgrūtina īpašumu atrašanās pilsētas vēsturiskajā centrā, tāpēc šeit ir īpaši sarežģīta zemes ierīcība. Savukārt lidostas „Rīga“ projekta posmā īpašumu skārums gan kopējā skaita, gan platības ziņā ir lielāks, ņemot vērā, ka dzelzceļš un visa infrastruktūra (dzelzceļa līnija, nepieciešamie uzbērumi, estakāde u.c.) šai vietā tiek būvēta no jauna. Abos posmos tiek veikta arī komercdarbība. Šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana ir daudzpakāpju, jo skar īpašumu un komercdarbību. Piemēram, „Rīgas starptautiskajai autoostai“, daudzstāvu autostāvvietai „Titāniks“, „Latvijas gaisa satiksmei“ un arī „Starptautiskai lidostai „Rīga““ piederošo īpašumu novērtēšanai jāpieaicina eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses,» pauda «Eiropas dzelzceļa līniju» Juridiskā departamenta direktore Kristīne Krūmiņa.

Nekustamo īpašumu atsavināšanas procesam nepieciešamie sagatavošanas darbi Latvijā sākās 2017.gadā. Atsavināšana notiek vienlaikus ar «Rail Baltica» trases un staciju projektēšanu. Šāds princips — projektēšana vienlaikus ar īpašumu atsavināšanu — ļauj iegūt precīzu nepieciešamo atsavināmo īpašumu apjomu, skaidroja «Eiropas dzelzceļa līniju» pārstāvji.

Kompānijā arī norādīja, ka pērn kā pirmo Latvijā sāka projektēt «Rail Baltica» staciju un tās saistīto infrastruktūru starptautiskajā lidostā «Rīga». Vienlaikus ar projektēšanu sākās nekustamo īpašumu atsavināšana posmā no Zolitūdes ielas Rīgā līdz Dzirnieku ielai Mārupē. Tam sekoja projektēšanas darbi Rīgas Centrālās stacijas projektā, un pašlaik notiek darbs arī ar šiem skartajiem īpašumiem — posmā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Abos minētajos «Rail Baltica» staciju posmos notiek aktīvs atsavināšanas process, jo tie ir posmi, kuros 2021.gadā plānots sākt pirmos trases būvdarbus Latvijā.

Šogad Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail» noslēdza līgumus par pamattrases projektēšanu, tādējādi «Eiropas dzelzceļa līnijas» sāka nepieciešamos sagatavošanās darbus īpašumu atsavināšanai šajos posmos — apzina skartos nekustamos īpašumus, īpašumu piederību, statusu.

Kopumā «Rail Baltica» trases plānošanas procesā ir identificēti 1623 īpašumi, no tiem 1179 — privāto un juridisko personu, 444 — valsts vai pašvaldības īpašumi), kurus skars trase. Esošajā finanšu plānošanas periodā atsavināšanai pieejamais finansējums ir 15,6 miljoni eiro. Finansējums pamatā tiks izmantots atsavināmo īpašumu «Rail Baltica» Rīgas starptautiskās lidostas un Centrālās stacijas posmos, kā arī sagatavošanas darbiem nākamajiem atsavināšanas posmiem.

Katra īpašuma atsavināšanā piedalās nekustamā īpašuma īpašnieks. 2017.gadā «Eiropas dzelzceļa līnijas» izveidoja Atsavināšanas procesa konsultatīvo centru «Rail Baltica» trases skartajiem īpašumiem, lai veiktu atsavināmo īpašumu īpašniekiem nepieciešamo skaidrojošo darbu.

Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.