Valstī ir tikai 15 sertificēti paliatīvās aprūpes speciālisti (+VIDEO)

Paliatīvo aprūpi Latvijā neorganizē atbilstoši pacientu vajadzībām, tā secinājusi Valsts kontrole.

Šeit ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras pacienti.

-Paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu, kurā nozīmīga ir atsāpināšana, hospisa aprūpi pēdējos sešos pacienta dzīves mēnešos, sociālu, psiholoģisku un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta tuviniekiem viņa slimības laikā un sērošanas periodā.

-Šogad ieviests mobilās komandas pakalpojums dzīvesvietā, kas pēc būtības ir hospisa aprūpes pakalpojums.

-2022.gadā valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi saņēma 12 000 pacientu, taču realitātē skaits, kam būtu nepieciešams šis pakalpojums, ir gandrīz divas reizes lielāks.

-Kritiski nepietiekami ir ambulatorie paliatīvās aprūpes pakalpojumi, kā rezultātā vairums pacientu nonāk slimnīcās, kuru kapacitāte jau šobrīd nav pietiekama.

-Atšķirīgie paliatīvās aprūpes pakalpojumi un to saņemšanas nosacījumi rada nevienlīdzīgu attieksmi pret pacientiem, kuriem ir vienas un tās pašas veselības aprūpes vajadzības.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nemaz nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu izveidotu atbilstoši pacientu vajadzībām, un tā netiek nodrošināta efektīvi visos veselības aprūpes līmeņos.

Paliatīvā aprūpe ir multidisciplināru pakalpojumu kopums, kas uzlabo tādu pacientu un viņu ģimeņu dzīves kvalitāti, kuri saskaras ar dzīvību apdraudošu un neizārstējamu slimību, pēc iespējas novēršot slimības turpmāku attīstību, kā arī novēršot un atvieglojot fiziskās sāpes un morālās ciešanas. Slimībai progresējot, ārstēšana pakāpeniski zaudē nozīmi, savukārt pieaug vajadzība pēc paliatīvās, tajā skaitā dzīves beigu jeb hospisa, aprūpes. Paliatīvajai un hospisa aprūpei ir viens mērķis, tāpēc bieži šos terminus lieto kā sinonīmus. Tomēr hospisa aprūpi nodrošina tikai pacienta dzīves pēdējos sešos mēnešos.

2023.gadā valstī bija tikai 15 sertificēti paliatīvās aprūpes speciālisti, no kuriem 10 bija darbspējas vecumā, bet tikai viens darbu paliatīvās aprūpes specialitātē norādīja kā pamatdarbu. Tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam speciālistu skaits būs samazinājies līdz septiņiem.

Kritiski nepietiekami ir ambulatorie paliatīvās aprūpes pakalpojumi. Lai arī kopumā paliatīvās aprūpes pacienti saņem veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārstu praksēs, tomēr tikai piektā daļa šo pacientu saņēmuši plašāku veselības aprūpi (piemēram, glikozes regulāciju, brūču kopšanu, asinsspiediena mērījumus). Paliatīvās aprūpes pacientiem, kuri pakāpeniski kļūst atkarīgi no citiem, būtisks pakalpojums ir veselības aprūpe mājās (piemēram, medikamentu ievadīšana, enterālā barošana caur zondi, urīna ilgkatetra un stomas aprūpe), taču to saņēmuši ne vairāk kā 3% šo pacientu. Sarežģītākos gadījumos specializēto paliatīvo aprūpi pie paliatīvās aprūpes speciālista vai paliatīvās aprūpes kabinetā saņēmuši vēl nedaudz virs 100 cilvēkiem gadā, turklāt reģionālais pārklājums ir ļoti ierobežots un lielākā daļa konsultāciju sniegtas Rīgā.

Viens no risinājumiem ambulatorās paliatīvās aprūpes pieejamības uzlabošanai ir šogad ieviestais mobilās komandas pakalpojums dzīvesvietā, kas pēc būtības ir hospisa aprūpes pakalpojums. Valsts kontrole atzinīgi vērtē paliatīvās aprūpes pakalpojumu klāsta paplašināšanos, taču spriest par tā efektivitāti šobrīd ir pāragri, turklāt 2024.gadā tas plānots nelielam pacientu skaitam (3078 paliatīvās aprūpes pacientiem).

Nepietiekamo ambulatoro paliatīvās aprūpes pakalpojumu dēļ pacienti gribot negribot nonāk slimnīcās. Starptautiskā prakse apstiprina, ka tikai nelielai daļai paliatīvās aprūpes pacientu ir nepieciešami sarežģīti izmeklējumi un manipulācijas, ko var sniegt tikai slimnīcās. Savukārt revīzijā veiktā datu analīze liecina, ka Latvijā slimnīcās (paliatīvās aprūpes un cita profila nodaļās) kopā ievietoti 50% paliatīvās aprūpes pacientu, turklāt lielākā daļa no tiem specializēto paliatīvo aprūpi saņēma augstākā līmeņa klīnisko universitāšu slimnīcās.

Vienlaikus revīzijā aplēsts, ka Latvijā nepieciešamais paliatīvās, tajā skaitā hospisa, aprūpes gultu skaits varētu būt no 94 gultām (tikai onkoloģijas pacientu aprūpei vien) līdz 188 gultām, bet šobrīd slimnīcās kopā ir tikai 92 gultas.

Paliatīvās aprūpes saturs (īpaši slimnīcās) nav standartizēts, līdz ar to praksē tas atšķiras. Tikai šogad spēkā stājās Ārstniecības likumā iekļautā visaptverošā paliatīvās aprūpes definīcija, kurai no esošajiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem atbilst tikai mobilās komandas pakalpojums dzīvesvietā. Turklāt šis ir vienīgais tieši paliatīvās aprūpes pacientiem pieejamais pakalpojums, kas ietver gan veselības aprūpes, gan sociālo komponenti.