Sportošana atstāj pozitīvu iespaidu praktiski uz visiem procesiem organismā.
Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien mazkustīgāki, liecina Veselības indeksa aptauja. Saskaņā ar jaunākajiem datiem fiziskas aktivitātes vismaz divas reizes nedēļā veic tikai 23% aptaujāto, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 8 gadu laikā. Tendence liecina, ka, palielinoties iedzīvotāju vecumam, fizisko aktivitāšu apjoms arvien sarūk.
2016.gadā vismaz divas reizes nedēļā sportoja katrs trešais (32%) iedzīvotājs, šobrīd - tikai aptuveni katrs ceturtais (23%), un tas ir samazinājums par 9 procentpunktiem.
Sportiski aktīvākie ir aptaujātie, kuri kopumā dzīvo veselīgi (41%), kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (34%). Savukārt vismazāk ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (9%), un aptaujātie ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem (16%).
Sportošana būtiska jebkurā vecumā
Saskaņā ar aptauju vecumā no 18 līdz 40 gadiem vismaz divas reizes nedēļā sporto 40% aptaujāto, bet, palielinoties vecumam, fizisko aktivitāšu apjoms sarūk un no 55 līdz 64 gadu vecumam sporto vairs tikai 15% iedzīvotāju.
Kā uzsver Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja Vita Skuja, sportošana ir būtiska jebkurā vecumā, tajā skaitā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem: "Pētījumi rāda, ka regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot sirds un asinsvadu veselību, stiprina muskuļus un kaulus, kā arī uzlabo garīgo veselību un kognitīvās funkcijas, tādējādi ilgāk uzturot ķermeni veselu. Turklāt fiziskās aktivitātes samazina hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta un paaugstināta asinsspiediena, risku, kā arī palīdz uzturēt veselīgu svaru. Jaunākie pētījumi liecina, ka, lai iespējami ilgi uzturētu augstu dzīves kvalitāti, ir svarīgi sportot nevis divas, bet pat trīs reizes nedēļā."
Diemžēl dati liecina, ka cilvēki sporto arvien mazāk, neraugoties uz plašajām iespējām un publisko infrastruktūru, tāpēc V. Skuja norāda, ka svarīgi ir paradumi ģimenē: "Lai negatīvo tendenci mainītu, ģimenēs ar bērniem pieaugušajiem ir svarīgi rādīt pozitīvu piemēru un izrādīt iniciatīvu, piemēram, kopā ar draugu ģimenēm rīkojot sporta dienas, piedaloties skriešanas sacensībās vai pārgājienos, kā arī kopā ar bērniem regulāri apmeklējot sporta vai spēļu laukumus. Vecāku aktīva līdzdalība un paraugs ir izšķirošs, lai veidotu veselīgus paradumus bērnu vidū," atgādina Anti-Aging Institute eksperte.
Pozitīvi ietekmē visus procesus organismā
Sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa novērojusi, ka iedzīvotāji bieži mazkustīgumu attaisno ar laika trūkumu, tādējādi atstājot ilgtermiņa sekas uz organismu.
"Regulāra fiziska izkustēšanās un sportošana atstāj pozitīvu iespaidu praktiski uz visiem procesiem organismā - uzlabojas vielmaiņa, efektīvi sadedzinot uzņemtās kalorijas un tās pārvēršot muskuļu masā, nevis taukos, labāk darbojas imūnsistēma, aizsargājot pret dažādām infekcijām, palielinās kaulu blīvums, tā samazinot risku saslimt ar osteoporozi. Jāatceras arī par gandarījumu, ko jūtam ik reizi pēc labi aizvadīta treniņa, tādējādi uzlabojot mūsu garastāvokli. Tādēļ ir ļoti būtiski pārskatīt savu dienas grafiku un atrast tajā vietu arī sportam, " saka A. Ozoliņa.
Farmaceite uzsver nepieciešamību nodarbināt dažādas muskuļu grupas un locītavas, lai vienmērīgi attīstītu visu ķermeni. Jo daudzveidīgākas būs fiziskās aktivitātes, jo labāk. Tomēr viņa atgādina, ka, sportojot bez profesionāla trenera uzraudzības, ir svarīgi atcerēties iepriekš iesildīties, lai neiedzīvotos nepatīkamās traumās, un slodzi kāpināt pamazām.
"Fizisku aktivitāšu veiksmes formula noteikti ir daudzveidība, regularitāte un slodzes piemērošana organisma tā brīža spējām. Ja tas tiek ievērots, pastāv liela iespēja, ka organisma bioloģiskais vecums nekāps tik strauji vai pat samazināsies," saka farmaceite.