Veselības ministrija (VM) nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem cer iegūt papildu 153,3 miljonus eiro, informēja ministrijā.
Valdība nākamā gada budžeta projekta sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteica valsts drošību. Attiecīgi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem nākamajiem budžetiem varēs iesniegt tikai Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, bet ar aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm būs pašām jāmeklē papildu finansējuma avoti. Daļa šo ministriju gan ir paziņojušas, ka cer uz papildu līdzekļiem savām prioritātēm, jo arī to pārraudzītās nozares esot svarīgas no aizsardzības viedokļa.
Finanšu ministrija (FM) ir aplēsusi, ka nākamajā gadā Latvijā tiek prognozēta negatīva fiskālā telpa mīnus 279,5 miljonu eiro apmērā jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta.
Patlaban priekšlikumi valsts drošības stiprināšanas pasākumiem, kas nākamajā gadā un turpmākajos trīs gados būtu īstenojami veselības aprūpes nozarē, ir sagatavoti un iesniegti Finanšu ministrijā (FM). Līdzekļu pieprasījums iesniegts, VM apelējot, ka "veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība un noturība ir mūsu valsts un iedzīvotāju drošības jautājums, īpaši domājot par gatavību ārkārtas situācijām".
Ministrija atgādina, ka pagājušajā nedēļa Veselības nozares Stratēģiskajā padomē tika pārrunāti priekšlikumi par FM iesniedzamajām nozares prioritātēm - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pamatfunkciju stiprināšanu, ārstniecības personāla nodrošinājumu un apmācībām militārās medicīnas jomā, medikamentu un asins rezervju, kā arī slimnīcu kritisko ārstniecības profilu un ģimenes ārstu institūcijas nodrošinājumu.
"Izprotot sarežģīto finansiālo situāciju valsts budžeta projekta izstrādē", VM apgalvo, ka sagatavotie priekšlikumi esot saistīti tikai ar ieguldījumiem valsts drošības stiprināšanā. Vajadzības veselības aprūpes jomā esot lielākas, un to apliecina arī 2024.gada Eiropas Komisijas (EK) ziņojums, kurā secināts, ka Latvijā valdības izdevumi veselības aprūpei līdz šim ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. VM pauž, ka šī iemesla dēļ Latvijā ir vieni no augstākajiem iedzīvotāju tiešajiem maksājumiem par veselības aprūpi. Nepietiekamais finansējums apgrūtina piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem īpaši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, kā arī rada garas rindas uz valsts apmaksāto veselības aprūpi.
Tāpat EK atzinusi, ka Latvijā valsts atvēlētā finansējuma proporcija veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta ir viena no zemākajām arī situācijās, kad kopējais valsts budžets ir pieaudzis. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, veselības aprūpei būtu jāatvēl vismaz 12% no valdības kopējiem budžeta izdevumiem, tādējādi nodrošinot valsts iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, norāda VM.
2024.gadā, ietverot šogad piešķirtos papildu 275 miljonus eiro, nozares finansējums ir 11,1% no valdības kopējiem izdevumiem.