Latvijā ar demenci slimo ap 8500 cilvēki

Kā vērtē RPNC, lai arī ar demenci slimo daudz cilvēku, tā, iespējams, ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām slimībām valstī. Realitātē ar demenci saskaras daudz vairāk cilvēku, un ļoti daudzi informācijas un atbalsta trūkuma dēļ nonāk sociālajā izolācijā, kas padara neciešamu ne tikai pašu demences pacientu, bet arī tuvinieku dzīves.

Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube skaidro, ka demence nav vienkārša novecošana. Tā ir slimība, kuru biežāk nevar izārstēt, bet var iemācīties ar to sadzīvot, bremzēt tās attīstību, palīdzēt pacientiem un viņu tuviniekiem tikt galā ar šo dzīves izaicinājumu.

"Tuvinieks ar demenci nav kļuvis slikts cilvēks, tā ir slimība, kas ir izmainījusi viņa dzīvi. Ne pacients, ne tuvinieki nav vainīgi pie šis situācijas, bet mācīsimies kopīgi tikt ar to galā," norāda Taube.

RPNC Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle atzina, ka pagājušajā gadā, rīkojot seminārus par psihisko veselību, demences tēma bija vispieprasītākā. Viņa iesaka semināru iesaku kā lielisku iespēju katram, jo īpaši jau tiem cilvēkiem, kuru piederīgie ar to sirgst - iegūt skaidrojumu kas ir demence un saprast kā plānot tālāko dzīvi.

Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu, taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu.

Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem aptuveni 44 miljoni cilvēku pasaulē dzīvo ar demences diagnozi. Veselības un sociālie pakalpojumi bieži vien nesniedz tiem nepieciešamo atbalstu. Bieži demence netiek laicīgi diagnosticēta un cilvēki ar demenci saskaras ar sliktu dzīves kvalitāti un neatkarības zudumu.

OECD uzskata, ka ir nepieciešama steidzama rīcība labāku politiku izstrādē un īstenošanā, lai uzlabotu dzīvi cilvēkiem ar demenci.