Latvijas zinātnieki brīdina par D vitamīna pārdozēšanas risku (+VIDEO)

Valsts zinātniskā institūta BIOR eksperti norāda, ka nepareiza D vitamīna uztura bagātinātāja lietošana var izraisīt pārdozēšanas gadījumus, kas var apdraudēt cilvēka veselību un pat dzīvību.

“Lielāko daļu D vitamīna pārdozēšanas gadījumu izraisa tieši nepareiza uztura bagātinātāju dozēšana, ko veicina ne vien mūsdienās plaši pieejamais to klāsts aptiekās, bet arī nereģistrētu uztura bagātinātāju piedāvājums dažādu valstu interneta veikalos,” vietnē medicine.lv uzsver institūta BIOR Riska novērtēšanas eksperte Inese Siksna.

Ieteikums sekot līdzi savam D vitamīna līmenim un nepieciešamības gadījumā lietot D vitamīna preparātus Latvijas iedzīvotājiem nav svešs, tāpat kā citās valstīs, kur gada laikā ir maz saulaino dienu. Tomēr ik pa laikam kādā no Eiropas valstīm mēdz konstatēt D vitamīna pārdozēšanas gadījumus, kuru dēļ ir iestājušās nopietnas sekas veselībai. Pārdozēšana visbiežāk minētajos gadījumos ir bijusi saistīta vai nu ar apzinātu D vitamīna devas vairākkārtēju pārsniegšanu, vai arī ar neapzinātu, kļūdainu devu dozēšanu.

Latvijas iedzīvotājiem tiek rekomendēta D vitamīna lietošana, bet ir jākonsultējas ar savu ārstu par nepieciešamo D vitamīna devu, jo to katram cilvēkam ietekmē ne vien esošais D vitamīna līmenis organismā, bet arī svars un kopējais veselības stāvoklis, tajā skaitā hroniskās slimības.

Atsevišķās Eiropas valstīs darbojas uztura bagātinātāju blakusefektu uzraudzības sistēma (nutrivigilance scheme), kuras fiksē uztura bagātinātāju lietošanas blakusefektus. Par tiem sistēmai var ziņot gan veselības aprūpes personāls, gan produktu ražotāji, gan paši patērētāji. Institūts BIOR ir iesaistījies šo valstu tīklā un regulāri seko līdzi aktuālajai informācijai.

D vitamīna pārdozēšanas gadījumi Eiropā

Pērn institūts no citām Eiropas valstīm saņēma informāciju par pārdozēšanas gadījumiem četriem zīdaiņiem un vienam sešus gadus vecam bērnam. Vairumā gadījumu pārdozēšana bija tieši saistīta ar neadekvātu uztura bagātinātāja devas lietošanu – ārsta rekomendētais uztura bagātinātājs aizstāts ar citu, neizvērtējot devas lielumu. Papildus uztura bagātinātājam tika lietoti arī citi pārtikas produkti, kas satur D vitamīnu, piemēram, mākslīgais maisījums zīdaiņiem, tādējādi vēl vairāk palielinot uzņemtā D vitamīna daudzumu.

Savukārt šī gada marta sākumā Lielbritānijā ziņots gadījums par 89 gadus vecu vīrieti, kura D vitamīna pārdozēšana diemžēl saistījusies ar tādām veselības komplikācijām, kas rezultējušās ar nāvi.

Latvijā šāda ziņošanas sistēma pagaidām nav ieviesta, taču, ja, lietojot uztura bagātinātāju, tiek novēroti kādi blakusefekti, noteikti jāsazinās ar savu ārstu. Institūts BIOR jau iepriekš veiktos pētījumos (Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas iedzīvotājiem un Pētījums par D vitamīna un dzelzs deficītu grūtniecēm Latvijā) norādījis, ka šāda sistēmas ieviešana būtu nepieciešama, jo pētījuma datu analīzē bieži tiek novērota gan Latvijā nereģistrētu uztura bagātinātāju, gan arī neadekvātu devu lietošana.

Institūts “BIOR” kopā ar citām valstīm aicinājis ieviest Eiropā vienotu uztura bagātinātāju blakusefektu uzraudzības sistēmu, ņemot vērā, ka informācijas par nopietniem gadījumiem, kas saistīti ar uztura bagātinātāju lietošanas blakusefektiem kļūst arvien vairāk.

D vitamīna pārdozēšana veicina pārmērīgu kalcija uzsūkšanos

Galvenās D vitamīna pārdozēšanas sekas ir kalcija līmeņa paaugstināšanās asinīs (hiperkalciēmija), kas var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu, vājumu un biežu urinēšanu. Smagākos gadījumos D vitamīna pārdozēšana var radīt sirds ritma traucējumus un nieru bojājumus, piemēram, kalcija akmeņu veidošanos. Tiesa, citu valstu dati rāda – lai pārdozētu D vitamīnu, devai jābūt patiesi lielai un jābūt lietotai salīdzinoši ilgu laiku. Šo ir svarīgi ņemt vērā tāpēc, ka D vitamīna uztura bagātinātāju visizplatītākās formas tiek lietotas katru dienu visa gada garumā, tātad – ilgstoši. To, vai vitamīna deva ir pietiekama un nav pārmērīga, var izvērtēt tikai ārsts – pie viņa noteiktās nepieciešamās D vitamīna devas jāpieturas.

Tāpat svarīgi pārliecināties, vai izvēlētais uztura bagātinātājs ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Uztura bagātinātāju reģistrā, kas garantē produkta atbilstību Eiropas Savienības (ES) likumdošanai. Valstīs ārpus Eiropas Savienības likumdošana attiecībā uz uztura bagātinātājiem atšķiras, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad ārvalstīs iegādāts uztura bagātinātājs Eiropā tiktu klasificēts kā zāles, kuru var nopirkt tikai ar ārsta izrakstītu recepti. Vitamīnu un minerālvielu drošās lietošanas devas Eiropā pārrauga Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), kuras izvērtējumi veikti gan par maksimālajām pieļaujamajām devām, kas nerada kaitējumu cilvēka veselībai, gan arī par minimālajām devām, kas rada labvēlīgu efektu uz cilvēka veselību.

Institūts BIOR aicina jebkuru uztura bagātinātāju lietotāju ievērot dažus pamatprincipus:

Informēt savu ārstējošo ārstu par pilnīgi visām zālēm un uztura bagātinātājiem, ko ikdienā lietojat, lai ārsts varētu novērtēt gan iespējamos riskus, gan arī atbilstoši piemērot nepieciešamo terapiju.

Sekot līdzi lietoto uztura bagātinātāju devām – nelietot lielāku devu, nekā norādījis ārsts.

Konsultēties ar ārstniecības personu pirms uztura bagātinātāju lietošanas uzsākšanas, lai izvērtētu, vai jāveic atbilstošas asins analīzes, un vai uztura bagātinātāja lietošana tiešām ir nepieciešama.

Institūts BIOR veic riska zinātnisko novērtējumu savas kompetences jomās. Riska novērtēšana ir zinātniski pamatots process, kas ietver zinātnisko datu un pētījumu pārskatīšanu, lai novērtētu riskus, kas saistīti ar dažiem apdraudējumiem. Riska novērtēšana ietver – potenciālā apdraudējuma identificēšanu un raksturošanu, ekspozīcijas (iedarbības) novērtējumu un riska raksturojumu.