Visbiežāk saaukstēšanās ir nekaitīga – nerada sekas ilgtermiņā, taču tā nav vienmēr, tādēļ ir svarīgi izvairīties no saslimšanas un arī zināt, ka rīkoties.
Ieteikumi mērķtiecīgai sezonālo vīrusu jeb saaukstēšanās pārvarēšanai
Labi zinām, ka sezonālā vīrusa infekcija jeb, kā to ierasts dēvēt, saaukstēšanās ir slimība, kas tipiski izpaužas ar sāpošu kaklu, iesnām, klepu. Visbiežāk saaukstēšanās ir nekaitīga – nerada sekas ilgtermiņā, taču tā nav vienmēr, tādēļ ir svarīgi izvairīties no saslimšanas un arī zināt, ka rīkoties, ja tomēr vīruss jūs ir “noķēris”.
“Saaukstēšanos var izraisīt daudzi vīrusi, tomēr izplatītākie ir rinovīrusi, kas iekļūst organismā caur muti, acīm vai degunu. Visbiežāk vīrusa infekcija organismā iekļūst tad, kad tas ir nonācis nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, cilvēks ir nosalis vai dažkārt, tieši pretēji, pārkarsis.
Atcerieties, antibiotikas uz vīrusiem neiedarbojas! Tās izmanto bakteriālu infekciju, nevis vīrusa infekciju ārstēšanai. Turklāt antibiotikas, lietotas nelietderīgi, maina organisma normālo mikrofloru un veicina antibiotiku rezistenci. Ir būtiski savlaicīgi, nevis tikai “dzēšot ugunsgrēku”, atbalstīt imunitāti ar organismam nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem,” norāda farmaceite Juta Namsone un uzskaita tipiskos sezonālās vīrusa infekcijas simptomus.
Saaukstēšanās simptomi
-Šķaudīšana
-Iesnas, aizlikts deguns
-Kairinoša sajūta kaklā
-Sauss klepus
-Slikta vispārējā pašsajūta, vājums
-Nelielas galvassāpes vai sāpes ķermenī
-Viegls drudzis
“Parasti šie simptomi sākas dažas dienas pēc kontakta ar saslimušo. Var izpausties visu simptomu kopums vai tikai daži no tiem. Reti ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, visbiežāk tā ir zemāka par 38 0C. Iesnas var būt bez krāsas, šķidras vai kļūt biezākas un dzeltenas vai zaļganas. Šīs izmaiņas ir normālas un parasti neliecina par bakteriālu infekciju. Baktēriju pievienošanās gadījumā simptomi kļūst izteiktāki, temperatūra paaugstinās, parādās arī sāpes deguna blakusdobumos. Dažkārt par bakteriālu infekciju liecina tas, ka pēc saaukstēšanās ir kļuvis vieglāk, taču pēc pāris dienām veselības stāvoklis strauji pasliktinās.”
Kad noteikti doties pie ārsta?
Pieaugušajiem jādodas pie ārsta, ja:
-saaukstēšanās simptomi pastiprinās vai nepazūd;
-ķermeņa temperatūra pārsniedz 38,5 grādus un ilgst trīs dienas vai vairāk;
-drudzis atgriežas pēc tam, kad ir bijis uzlabojums;
-simptomiem pievienojas elpas trūkums;
-elpojot dzirdama sēkšana;
-ir asas sāpes krūtīs;
-izteikti iekaisis kakls, galvassāpes vai sāpes deguna blakusdobumos;
-ir apjukums un dezorientācija.
Bērniem vajadzīga ārsta konsultācija, ja:
-zīdainim līdz 12 nedēļu vecumam ir drudzis un ķermeņa temperatūra sasniedz 38 grādus;
-temperatūra ir 38 grādi vai augstāka; tā ilgst divas dienas un vairāk (tas attiecas uz bērnu jebkurā vecumā);
-simptomi, piemēram, galvassāpes, sāpes kaklā vai klepus, ir izteikti spēcīgi;
-novērojami elpošanas traucējumi vai sēkšana elpojot;
-ir ausu sāpes vai šķidruma tecēšana no tām;
-vērojama bērnam neraksturīga trauksme vai miegainība;
-zūd ēstgriba;
-ir ādas krāsas izmaiņas; ja āda kļūst bāla, tas liecina par smagu stāvokli,” stāsta farmaceite.
Iespējamās saaukstēšanās vīrusa komplikācijas
Vidusauss iekaisums
Pietūkums un šķidruma uzkrāšanās telpā aiz bungādiņas, ko var izraisīt vīrusi vai baktērijas. Tipiski simptomi ir ausu sāpes, drudža parādīšanās.
Bronhiālās astmas saasināšanās
Vīrusa infekcija var izraisīt sēkšanu pat tiem, kam nav bronhiālās astmas, savukārt cilvēkiem ar bronhiālo astmu sezonālā vīrusa infekcija stāvokli var pasliktināt.
Sinusīts
Pieaugušajiem vai bērniem sezonālā vīrusu infekcija var izraisīt deguna blakusdobumu pietūkumu un sāpes.
Citas slimības
Vīrusa infekcija var izraisīt plaušu slimības, piemēram, pneimoniju vai bronhītu. Bronhiālās astmas pacientiem vai cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu ir paaugstināts šo stāvokļu risks.
Kad un kā var lietot pretsāpju medikamentus?
Pieaugušajiem bezrecepšu pretsāpju medikamenti var palīdzēt mazināt kakla sāpes, galvassāpes vai drudzi, pazemināt paaugstinātu ķermeņa temperatūru.
Bērniem piemēroti bezrecepšu pretsāpju līdzekļi ietver bērnu paracetamolu vai ibuprofēnu. Bērni, kas jaunāki par trim mēnešiem, nedrīkst lietot acetaminofēnu. Ibuprofēns nav piemērots bērniem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, vai bērniem, kam ir bieža vemšana. Bērniem nav ieteicama acetilsalicilskābe – šī medikamenta lietošana pieļaujama tikai ar ārsta norādījumiem.Zāles ieteicams lietot pēc iespējas īsāku laiku, ievērojot ārsta norādījumus vai zāļu lietošanas instrukciju, lai izvairītos no blakusparādībām.
“Ja ir neskaidrības par devām, noteikti jākonsultējas ar farmaceitu vai jāsazinās ar ārstu. Nav vērts censties ar zāļu palīdzību pazemināt nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, jo tā vājinās organisma dabiskās imūnreakcijas un slimība var ieilgt,” skaidro farmaceite.