Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī pirmajā pusgadā strādājusi ar 750 000 eiro zaudējumiem, informēja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis.
Lācis norādīja, ka slimnīcas cēla trauksmi par nepietiekamu finansējumu gada sākumā. Lai varētu maksimāli ilgi nodrošināt pakalpojumus pacientiem, Ventspils slimnīca laikus apturējusi visus plānotos remontdarbus, izņemot neatliekamos, samazinājusi darbinieku slodzes un atalgojumu. "Arī jūlijā un augustā strādājām ar zaudējumiem. Patlaban mūs glābj vienīgi tas, ka iepriekšējos gados bija neliela peļņa, tāpēc varam apmaksāt rēķinus un izmaksāt algas," pauda slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Lācis uzsver, ka ir jāizbeidz patlaban piekoptā prakse valsts budžetu apstiprināt ar zemu finansējumu un pēc tam cerēt, ka atradīsies papildu finansējums. Nevar būt tā, ka pacienta ēdināšanu četras reizes dienā var nodrošināt par trīs eiro, tāpat arī medikamentu un elektrības maksa ir paaugstinājusies. Slimnīcas visu laiku veic aprēķinus un sūta tos Veselības ministrijai (VM), lai gan visi valstī zina par inflāciju, sūkstījās slimnīcas vadītājs.
Viņš atzinis, ka tagad ir piešķirts papildu finansējums, kas liek vismaz cerēt, ka pacienti saņems pakalpojumus gada atlikušajos mēnešos, taču tas, vai slimnīcām samaksās par iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem, neesot zināms. "Ja nākamgad valstī šāda prakse tiks turpināta, tad strādāt vairs nevarēs," izteicās Lācis.
Kā vēstīts, pēc Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāja Jevgēņija Kalēja sniegtās informācijas, daudzas slimnīcas šobrīd atrodas tuvu bankrota robežai.
Kopumā šobrīd slimnīcām vien līdz gada beigām iztrūkst 76 miljoni eiro, aprēķini veikti pāris mēnešus atpakaļ, un esošā situācija nav uzlabojusies.
"Mums paliek tikai sliktāk un sliktāk, jo elektrības cenas pieaug, bet kompensācijas bija tikai ziemas mēnešos. Arī inflācija un cenas medikamentiem kopš gada sākuma ir pieaugušas, bet diemžēl tas apjoms, cik valsts maksā par medikamentiem, nav pieaudzis," norādīja Kalējs.
Viņš piebilda, ka gadījumā, ja situācija nemainīsies, tad pie esošā finansējuma daudzām slimnīcām būs jāpārtrauc pacientu ārstēšana. Nosaukt, kurām slimnīcām ir lielākie iztrūkumi, Kalējs gan nevarēja, jo tādus datus biedrība neapkopo, un tas esot katras slimnīcas pārziņā. Tomēr viņš zināja teikt, ka dramatiskā situācijā atrodas Jēkabpils reģionālā slimnīca.
Biedrības valdes priekšsēdētājs norādīja, ka slimnīcu vadītāji ir neizpratnē, kā dzīvot līdz gada beigām, jo "tas, ko solīja valdība, diemžēl nav realizēts." Pēc viņa paustā, šobrīd pat maksas pakalpojumu sniegšana esot apgrūtināta, un pacientus sāk rakstīt rindā jau uz nākamo gadu.
Kalējs stāstīja, ka septembra sākumā no VM piešķirtajieme 41,3 miljoniem eiro tikai 15 miljoni eiro paredzēti slimnīcām, kamēr pašu slimnīcu aprēķini liecina, ka līdz gada beigām par starpību starp sniegtajiem pakalpojumiem un izmaksām būtu nepieciešami gandrīz 80 miljoni eiro. Arī pērn valsts palikusi slimnīcām parādā 88 miljonus eiro, attiecīgi šī mēneša piešķīrums slimnīcu stāvokli neko daudz neuzlabošot.
Papildu naudas piešķīrums slimnīcās būtu jānovirza intensīvajai terapijai un reanimācijai, kur veidojoties lielākās izmaksas, pauda Kalējs.