Ievērojama daļa latviešu lieto preparātus, lai novērstu gremošanas traucējumus

Veselība
LETA 19:33, 23.04.2023 0

Vairums jeb 75% Latvijas iedzīvotāju ar gremošanas traucējumu novēršanu saistītus preparātus lieto, izjūtot diskomforta vai smaguma sajūtu pēc maltītes, liecina SIA "Mylan Healthcare" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

 

Katrs trešais iedzīvotājs jeb 33% ir norādījis, ka tos lietojis gāzu un vēdera uzpūšanās dēļ, savukārt katrs piektais iedzīvotājs jeb 22% - sajūtot sāpes kuņģī pēc maltītes. Puse jeb 50% respondentu arī norāda, ka nekad nav apmeklējuši gastroenterologu, visbiežāk to atzīst tieši gados jaunākie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Pētījums apliecina, ka gremošanas traucējumus Latvijas iedzīvotāji uztver kā privātu un arī gana delikātu problēmu, cilvēki reti runā par vēdera sāpēm, caureju, diskomfortu vai spiedošu sajūtu vēderā, pārmērīgu gāzu veidošanos vai citiem simptomiem, bet vienlaikus dzīves laikā tos ir izjutis gandrīz ikviens.

Gastroenterologs, endoskopists Hosams Abu Meri norāda, ka cilvēkiem bieži vien šķiet, ka gremošanas traucējumi nav nekas nopietns un bīstams, dažkārt dzīvojot ar apziņu - ja problēma īpaši neietekmē dzīves kvalitāti, tad tas nav nekas īpašs un par to var neuztraukties, iedzeršu kādu tabletīti vai tēju, un viss pāries.Tomēr bieži vien, īpaši cilvēki pēc 50 gadu vecuma, nepamana pārmaiņas ķermenī un organismā, piemēram, svara zudumu, vēdera izejas un citas izmaiņas, kas patiesībā liecina, ka kaut kas nav kārtībā un ir jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista.

Visbiežāk iedzīvotāji preparātus, kas novērš gremošanas traucējumus, mēdz iegādāties konkrētai vajadzībai, un tas notiek neregulāri. Šādu atbildi ir norādījuši 45% no respondentiem. Tāpat pētījums parāda - jo nesenāk bijusi pēdējā vizīte pie gastroenterologa, jo regulārāk (vismaz reizi sešos mēnešos) iedzīvotāji mēdz iegādāties šos preparātus.

Lai gan lielākā daļa jeb 75% Latvijas iedzīvotāju, kuri ir lietojuši kādu no gremošanas traucējumu novēršanas preparātiem, tos iegādājas paši sev, 31% tomēr norādījuši, ka iegādājušies tos citiem pieaugušiem ģimenes locekļiem. Biežāk preparātus sev, citiem pieaugušiem ģimenes locekļiem vai bērniem iegādājas sievietes, savukārt vīrieši biežāk šos preparātus paši neiegādājas, tos viņu vietā nopērk kāds cits. Pētījuma dati liecina arī, ka, pieaugot preparātu iegādāšanās biežumam sev, pieaug respondentu īpatsvars, kuri ir apmeklējuši gastroenterologu vai nu pēdējo 12 mēnešu laikā vai pirms viena līdz diviem gadiem.

Jautājumā par to, kam iedzīvotāji uzticas par gremošanas traucējumu risinājumiem, pārliecinošs vairākums uzticētos ģimenes ārsta ieteikumiem - kopumā tiem uzticētos 97%, gastroenterologa ieteikumiem - 96%, bet farmaceita ieteikumiem aptiekā - 95%.

Vairākums iedzīvotāju jeb 93% respondentu norādījuši, ka zina tādu ar gremošanas traucējumu novēršanu saistīto preparātu formu kā tabletes. Gandrīz puse respondentu - 49% zina par pulvera formu, savukārt 14% - minitabletes, bet tikai 9% - minimikrosfēras. Vairākums jeb 62% iedzīvotāju kopumā zina, ar ko iedarbības ziņā atšķiras dažādu preparātu formas. Savukārt aptuveni trešdaļa respondentu - 31% norādījuši, ka neko par to nezina. Kā liecina pētījums, labākas zināšanas par dažādu formu preparātu atšķirību iedarbības ziņā novērojamas gados vecāku respondentu grupā (55-63 gadi, 64 gadi un vairāk). Tāpat novērojams, ka, pieaugot preparātu iegādāšanās biežumam, pieaug zināšanu līmenis par preparātu iedarbību.

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, kurš ir lietojis kādu no gremošanas traucējumu novēršanas preparātiem, ir apmeklējis gastroenterologu. 8% to pēdējo reizi ir apmeklējuši pēdējo 12 mēnešu laikā, 12% - pirms līdz diviem gadiem, bet 27% - senāk. Biežāk gastroenterologu nekad nav apmeklējuši gados jaunākie iedzīvotāji no 18 līdz 24 gadiem, ģimenē latviski runājošie respondenti un ārpus Rīgas dzīvojošie respondenti.

SIA "Mylan Healthcare" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par preparātu, kas novērš gremošanas traucējumu simptomus, iegādi un lietošanu tika veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS". Šī gada janvārī tika aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1048 cilvēki, vecumā no 18 gadiem, kuri ir lietojuši ar gremošanas traucējumu novēršanu saistītus preparātus.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Kā regulāra mutes higiēna ietekmē zobu veselību

Mutes higiēna ir svarīga ne tikai zobu izskatam, bet arī to veselībai un kopējai labklājībai. Regulāra un rūpīga zobu kopšana palīdz novērst dažādas problēmas, piemēram, zobu bojāšanos, smaganu slimības un sliktu elpu. Turklāt mutes veselība ir tieši saistīta ar vispārējo veselību, jo nepietiekama zobu kopšana var izraisīt nopietnas infekcijas un ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu.

Veselība Mazāk nekā piektā daļa Latvijas ģimeņu rūpējas par savu veselību (+VIDEO)

Jau grūtniecības laikā ieliktie pamati ietekmē bērna imunitāti, fizisko un garīgo attīstību, samazinot risku nopietnām problēmām nākotnē.

Veselība Vai ķirurgija palīdz diabēta gadījumā: ekspertu atzinumi (+VIDEO)

Farmaceits ir pieejamākais veselības speciālists, un bieži vien pirmais redz "sarkanos karogus".

Veselība Ko un kā ēst Latvijā ziemā: speciālistu padomi (+VIDEO)

Imūnsistēmai noderīgs būs C vitamīns, kas ir viens no populārākajiem un pētītākajiem vitamīniem.

Lasiet arī

Veselība Aicina antibiotikas lietot piesardzīgi

Šonedēļ, Pasaules Antibiotiku nedēļas laikā, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus antibiotikas lietot tikai pēc ārsta norādījumiem un ievērot pareizu lietošanas kārtību, lai novērstu antimikrobiālās rezistences attīstību un saglabātu šo zāļu efektivitāti nākotnē.

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.