Ābols: Arī slimnīcās strādājošie ir pelnījuši nodokļu atlaides

Marta sākumā tika pieņemts 2023.gada valsts budžets, taču Ābols norāda, ka daudzas tā apspriešanas laikā iezīmētās problēmas palikušas bez risinājuma. Piemēram, pastāvīgi tiek runāts par akūtu medicīnas darbinieku trūkumu, kas ir taisnība, kā arī cīņa par veselības aprūpes darbiniekiem ir ļoti asa - nākas konkurēt ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī. Ikviens veselības aprūpes iestādes vadītājs ir spiests meklēt arvien jaunus veidus kā piesaistīt nepieciešamos darbiniekus un nodrošināt sekmīgu slimnīcas darbu, viņš uzsvēra.

Ābols atgādināja, ka ikvienam veselības aprūpes darbiniekam ir svarīgi, lai viņa darbs tiktu novērtēts, lai kolēģi un vadība izturētos ar cieņu. Papildu motivāciju sniedz izaugsmes perspektīvas, kā arī iespēja sevi profesionāli pilnveidot. Tiem, kas strādā lielajās valsts slimnīcās, ir misijas apziņa un pārliecība, ka ikdienā viņi veic sabiedrībai nozīmīgu darbu. Tomēr tieši pienācīgs atalgojums un papildu atbalsta pasākumi ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā motivēt nozares darbiniekus, īpaši tagad - augstās inflācijas apstākļos.

Vienlaikus Ābols norādīja, ka darba tirgus veselības aprūpes sektorā ir kopīgs un darbinieku trūkuma apstākļos privātais un publiskais sektors sīvi konkurē par darbinieku piesaisti un noturēšanu. Valsts kapitālsabiedrības tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret privāto sektoru, jo nevar izmantot darbinieku motivēšanai pirms vairāk nekā gada ieviestos atvieglojumus nodokļu politikā.

Tāpēc Latvijas Lielo slimnīcu asociācija ir vērsusies ar aicinājumu Finanšu ministrijā, Saeimā un citās atbildīgajās iestādēs, lai labotu šo nevienlīdzību un nodokļu atlaides varētu izmantot arī valsts kapitālsabiedrības.

Meklējot iespējas, kā vēl padarīt darbinieku motivācijas sistēmu mūsdienu darba tirgum atbilstošāku, Ābols minēja, ka kopīgi ar citu lielo slimnīcu vadītājiem ir rasti daži risinājumi. Viens no būtiskākajiem ir personāla nodokļu atvieglojuma piemērošana, kas jau tiek izmantotas privātajā sektorā.

"No 2022.gada 1.janvāra saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" darba devēji var darbiniekiem apmaksāt arī ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā uz vienu darbinieku, neiegādājoties veselības apdrošināšanas polises. Šī summa netiek aplikta ar algas nodokli (pirms tam šāda iespēja jau pastāvēja attiecībā uz izdevumiem par darbinieku ēdināšanu). Tādējādi no minētā datuma daudzi darba devēji var iegādāties veselības apdrošināšanu ar apdrošināšanas prēmiju līdz 426,86 eiro gadā, kā arī apmaksāt darbiniekiem ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā, vai arī nodrošināt darbiniekiem abus no pieejamiem labumiem vienlaikus jebkādā šo labumu kombinācijā," skaidroja Ābols.

Viņš gan piebilda, ka šī iespēja neattiecas uz lielu skaitu veselības aprūpes darbinieku - tiem, kuri strādā valsts kapitālsabiedrībās. Rezultātā privātā sektora uzņēmumi ir steigušies valsts doto iespēju izmantot un ir izveidoti pat īpaši risinājumi, kas atvieglo šo bonusu izmantošanu. Kā papildu motivāciju to izmanto gan lielie, gan mazie uzņēmumi, tajā skaitā arī uzņēmumi, kuros valstij ir kontrolpakete.

Ābols norādīja, ka, ieviešot šos atvieglojumus nodokļu politikā, iepriekš tika definēts, ka IIN atvieglojumu mērķis ir svarīgs instruments nodokļu politikā tieši sociālo, attīstības un citu mērķu īstenošanai, sniedzot vērā ņemamu atbalstu sociāli mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem - piemēram, zemu ienākumu saņēmējiem, pensionāriem un personām, kurām apgādībā ir bērni. Valsts slimnīcās tiek nodarbinātas visas minētās iedzīvotāju kategorijas - atbalsta personāls, kas ir zemu ienākumu saņēmēji, pensionāri un arī darbinieki, kuru apgādībā ir bērni -, līdz ar to nodokļa atbrīvojuma ierobežojuma atcelšana sasniegtu izvirzīto mērķi ne sliktāk, kā privātajā sektorā.

Pēc Ābola paustā, asociācija ir informēta, ka Finanšu ministrija ir veikusi aprēķinus, kuros norādīts, ka, attiecinot šos atvieglojumus uz valsts kapitālsabiedrībām, šo likuma grozījumu fiskālā ietekme gadā varētu būt aptuveni viens miljons eiro. Tas gan ir neliels valsts finansiālais ieguldījums, bet tas padarītu valsts slimnīcas konkurētspējīgākas darba tirgū, cīnoties par veselības aprūpes darbinieku piesaistīšanu.

Ābols arī atgādināja, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība jau sākotnēji norādīja, ka, ieviešot atbrīvojumu, nav pareizi to neattiecināt uz publiskā sektorā nodarbinātajiem, jo tādējādi viņi tiek diskriminēti.

"Ir apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz brīvprātīgās veselības apdrošināšanas limitu, kas netiek aplikts ar algas nodokļiem, tādējādi izlīdzinot līdzsvaru starp privātā un publiskā sektora nodarbinātajiem, iegādājoties veselības apdrošināšanas polises. Taču nepietiekamā finansējuma dēļ klīniskās universitātes slimnīcas joprojām nevar atļauties iegādāties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, tāpēc ir būtiski, ka darba devējs var apsvērt citus atbalsta mehānismus," sacīja Ābols.

Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpes sektorā nodarbinātajiem darbiniekiem uzticētie pienākumi rada paaugstinātu psiholoģisko un/vai fizisko slodzi. Tāpēc jebkuri papildu motivācijas pasākumi, tostarp nodokļu atbrīvojumi par izdevumiem, kas tērēti veselības aprūpes pakalpojumiem, būtu vēl viens solis, lai piesaistītu un atbalstītu darbiniekus valsts slimnīcās.