Kāpēc jāzina savs asinsspiediens? Stāsta ārsti

Kāpēc ir svarīgi zināt asinsspiediena rādītājus, kā pareizi mērīt asinsspiedienu un ko iespējams darīt, lai to saglabātu normas robežās, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Asinīm cirkulējot organismā, uz artēriju sieniņām veidojas asins plūsmas spiediens, proti, asinsspiediens. Šo rādītāju ietekmē sirds muskuļa spēks un asinsvadu elastība, kā arī daudzi citi faktori, piemēram, iedzimtība, vecums, nieru un nervu sistēmas stāvoklis, ikdienas ieradumi, fizisko aktivitāšu intensitāte un citi. Asinsspiediens pastāvīgi mainās atbilstoši ķermeņa vajadzībām - viszemākais tas ir naktī, bet visaugstākais - stresa un slodzes apstākļos. Ja asinsspiediena rādītāji ilgstoši ir paaugstināti vai tieši pretēji - pazemināti -, ievērojami palielinās dažādu saslimšanu risks un pasliktinās cilvēka dzīves kvalitāte. Īpaši bīstams ir paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija - tās ietekmē palielinās sirds un asinsvadu slimību iespējamība, var tikt nodarīts kaitējums dzīvībai svarīgiem orgāniem, tostarp smadzenēm un nierēm, reizēm iespējams novērot reiboņus, trokšņus ausīs, galvassāpes, trauksmi, hronisku nogurumu un sāpes sirds apvidū. Savukārt par pazeminātu asinsspiedienu var signalizēt izteikts nogurums, galvassāpes un reiboņi, nervozitāte un grūtības koncentrēties.

"Augsts asinsspiediens var ilgstoši noritēt bez vērā ņemamiem simptomiem, vienlaikus izraisot nopietnas veselības problēmas, savukārt zems asinsspiediens ir skaidrāk sajūtams, taču nav tik bīstams. Tomēr nevienu no šiem stāvokļiem nedrīkst atstāt bez ievērības. Jāņem vērā arī tas, ka mūsdienu straujā dzīvesveida ietekmē paaugstināts asinsspiediens arvien biežāk novērojams arī jaunu cilvēku vidū. Ikvienam, neatkarīgi no vecuma un kopējā veselības stāvokļa, asinsspiedienu vajadzētu pārbaudīt vismaz pāris reizes gadā, tādējādi ļaujot laikus diagnosticēt izmaiņas un piemērot atbilstošu terapiju," norāda farmaceite.

Asinsspiediena rādītājus veido divi lielumi - augšējais jeb sistoliskais spiediens, kas rodas brīdī, kad sirds saraujas, iepludinot asinis artērijās, un apakšējais jeb diastoliskais spiediens, kas rodas brīdī, kad sirds atslābinās. Lai noteiktu, vai asinsspiediens ir atbilstošs normas robežām, mērījumi jāveic atkārtoti atšķirīgās dienās. Nolasot asinsspiediena rādītājus, tiek izmantota dzīvsudraba staba milimetra spiediena mērvienība - mmHg.

• 120/80 mmHg - normāls asinsspiediens.

• 100/60 mmHg - pazemināts asinsspiediens.

• Līdz 130/85 mmHg - asinsspiediens ir normas robežās, taču to iespējams uzlabot, atsakoties no kaitīgiem ieradumiem, lietojot veselīgāku uzturu un vairāk laika veltot fiziskām aktivitātēm.

• 130 līdz 139/85 līdz 89 mmHg - augsti normāls asinsspiediens, ko nepieciešams pastāvīgi kontrolēt, bet paaugstināšanās gadījumā - vērsties pie ārsta.

• 140 līdz 159/90 līdz 99 mmHg - viegla hipertensija.

• 160 līdz 179/100 līdz 109 mmHg - mērena hipertensija.

• 180/110 un vairāk mmHg - stipra hipertensija.