Rosina veselības aprūpei valsts budžetā atvēlēt 5% no IKP

Likums pašlaik nosaka, ka veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējums, sākot ar 2020.gadu, veido vismaz 4% no IKP. Finansējums, sākot ar 2019. gadu, nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, izņemot to finansējumu, kas piešķirts uz noteiktu laiku specifiskam mērķim.

Savukārt ''Progresīvo'' piedāvājums paredz, ka finansējums, sākot ar 2025.gadu, veido vismaz 5% no IKP, kā arī finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, izņemot to finansējumu, kas piešķirts uz noteiktu laiku specifiskam mērķim.

Jau ziņots, Saeima pērn lēma turpināt strādāt pie iepriekšējā, 13.Saeimā, skatīt sāktajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz veselības aprūpes finansēšanā pilnībā atteikties no tā arī neieviestā "divu grozu" principa, vienlaikus vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā paredzot tikai valstī deklarētajiem iedzīvotājiem.

Pašlaik likumā ietvertais veselības aprūpes finansēšanas modelis teorētiski paredzēja nākotnē ieviest divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principu - veselības aprūpes minimumu ("pamata grozu"), kas tiktu nodrošināts visiem Latvijas iedzīvotājiem, un valsts obligāto veselības apdrošināšanu ("pilno grozu"), kas tiktu nodrošināts personām, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un personām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas (bērni, pensionāri, bezdarbnieki u.c.), savukārt pārējiem paredzot iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi. Viens no šāda dalījuma mērķiem bija cīnīties pret dažādām "nodokļu optimizācijām".

Praksē dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no likuma pieņemšanas līdz šim nav ticis īstenots, jo politiskie spēki par reformas iedzīvināšanu tomēr nav spējuši panākt vienprātību. Jaunie grozījumi līdz ar to paredz pilnībā izslēgt no likuma normas par valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu un par veselības apdrošināšanas brīvprātīgajām iemaksām.

Tā vietā likums paredzēs tikai vienu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visiem iedzīvotājiem, papildus gan šķirojot, vai cilvēks tiešām dzīvo Latvijā vai ārpus valsts.