Neciešamās galvassāpes! Cik tās var būt riskantas?

Kas izraisa galvassāpes?

Katram cilvēkam kaut reizi dzīvē ir sāpējusi galva – saaukstējoties, paaugstinoties temperatūrai, pēc negulētas nakts, pastiprināta stresa apstākļos vai bez īpaša iemesla. Galvassāpes rodas galvā vai mugurkaulāja kakla daļā. Sāpes rodas audos un struktūrās, kas apņem mugurkaulāja kakla daļu, galvaskausu vai galvas smadzenes. Ne galvas, ne muguras smadzenēm nav nervu, kas cilvēka organismā dod sāpju sajūtu, tāpēc “sāp” audu slāņi, kas ieskauj galvaskausa kaulus un muskuļus, deguna blakusdobumus, acis, ausis, kā arī plānie audi, kas pārklāj smadzeņu un mugurkaula virsmu, artērijas, vēnas un nervus. Ja minētās galvas un kakla struktūras iekaist un tiek kairinātas, tas var izraisīt galvassāpes. Tās var būt dažāda veida sāpes – asas, trulas, pulsējošas, vienmērīgas, vieglas vai intensīvas.

Izplatītākie galvassāpju iemesli

Galvassāpju cēlonis var slēpties jebkurā orgānā, kas atrodas galvā (piemēram, galvas smadzeņu apvalkos, asinsvados, zobos, žokļu locītavās, ausīs, acīs), kā arī ārpus galvas (mugurkaula kakla daļas deformācijā un nervu saknīšu kairinājumā, kakla muskulatūras sasprindzinājumā un iekaisumā, paaugstinātā asinsspiedienā, hormonu svārstībās, infekcijās vai dažādu toksisku vielu iedarbībā uz organismu). Nereti galvassāpes attīstās kā organisma reakcija uz sadzīves apstākļiem, sasprindzinātu darbu vai neveselīgu uzvedību – pie pārslodzes, neizgulēšanās un stresa. Atsevišķiem cilvēkiem galvassāpes var rasties pēc spēcīgām emocijām (arī pozitīvām!), pārgulēšanās, fiziskas slodzes vai ilgstošas atrašanās vienā pozā. Cēloņu ir ļoti daudz, tāpēc gadījumā, ja attīstās galvassāpes, jāvēršas pie ārsta, lai speciālists varētu noteikt sāpju iemeslu un nozīmēt attiecīgu ārstēšanu.

Kā atpazīt galvassāpes?

Pirms runāt par galvassāpēm, ir jāsaprot, ka galvassāpēm ir daudz un dažādu iemeslu un tās iedala divās lielās grupās. Viena grupa ir sekundārās galvassāpes, kad galva sāp dažādu slimību, organisma izmaiņu vai ķīmisku vielu iedarbības dēļ. Šādas ir galvassāpes pēc traumas, iesnu vai deguna blakusdobuma iekaisuma gadījumā, acu, zobu slimību dēļ un pēc alkohola lietošanas. Sekundāras sāpes var izraisīt arī paaugstināta temperatūra, insults, asinsspiediena svārstības, ateroskleroze, jaunveidojums, meningīts, trijzaru nerva iekaisums un citas slimības. Daudzu slimību gadījumā, kā vienu no sūdzībām pacients var norādīt – sāpošu galvu.

Pie otras grupas pieder primārās galvassāpes, kas parasti ir cilvēkiem, kuriem nav atklāti veselības traucējumi vai specifiskas slimības un izmeklējumi neuzrāda nekādas novirzes. Šo sāpju izcelsmē ļoti liela loma ir iepriekšējai sāpju pieredzei, emocijām un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Izplatītākās no primārajām galvassāpēm ir saspringuma sāpes un migrēna. Pēc statistikas datiem, primārās galvassāpes novērojamas 90 procentos no visiem gadījumiem. Tāpat galva var sāpēt arī slikti vēdinātās telpās, no izsalkuma, šķidruma trūkuma, neērtas pozas, atmosfēras spiediena izmaiņām.

Saspringuma galvassāpes

Visbiežāk cilvēki visā pasaulē sirgst ar saspringuma tipa galvassāpēm. Kā saprotams pēc nosaukuma, šīs sāpes izraisa spriedze, paaugstināts muskuļu tonuss (kakla, sejas, plecu muskuļu sasprindzinājums), stress, depresija vai nogurums. Tās ir vieglas vai vidēji stipras, trulas, spiedošas vai velkošas, tās izpaužas kā nepatīkama spiediena vai smaguma sajūta. Tās var būt visā galvā vai vienpusējas. Šīs sāpes mēdz ilgt no 30 minūtēm līdz septiņām dienām. Tās neietekmē fiziska slodze. Speciālisti norāda, ka slimības patoģenēze līdz šim nav noskaidrota. Taču saspringuma galvassāpes var būt saistītas ar depresiju, satraukumu un citiem faktoriem, kas paaugstina organisma jutību pret sāpēm. Sākumā tās ir epizodiskas, bet vēlāk var kļūt hroniskas. Nereti ar šīm sāpēm cilvēki saskaras vakaros, darba dienas izskaņā.

Kas ir migrēna?

Migrēna rodas galvas smadzenēs, un tās rašanās ir cieši saistīta ar traucējumiem tajās galvas smadzeņu daļās, kas atbild par sāpju un citu sajūtu veidošanos. Vienkāršākiem vārdiem sakot, migrēna ir smadzeņu īpatnība – pārāk jutīgas galvas smadzenes. Viens no mehānismiem, kas izraisa migrēnu, ir asinsvadu paplašināšanās. Otrs – trigeminovaskulārās sistēmas jutīgums. Latviski tiek definēts kā sāpju sistēmas jutīgums. Migrēnai raksturīgas vidēji stipras līdz stipras galvassāpes un pulsējošas sāpes, kas parasti ir vienā galvas pusē. Zīmīgi, ka tieši migrēna ir tās galvassāpes, kas visbiežāk cilvēku padara par darba nespējīgu. Ar migrēnu var sirgt arī jauni cilvēki. Tāpēc kolēģiem būtu jāaizmirst vīpsnāšana par gados jauno un spēcīgo kolēģi, kurš sūdzas par galvassāpēm - “vai tad tik ļoti var sāpēt galva, ka jāiet mājās?” Jā, var gan!

Bieži migrēnas galvassāpju stadiju pavada nepatika pret skaņu, gaismu, smaržām, slikta dūša un vemšana. Raksturīga pazīme, kas atšķir migrēnu no citām galvassāpēm, ir fizisko aktivitāšu ierobežojums – migrēnas laikā ir grūtāk vai pilnībā neiespējami turpināt ikdienas gaitas, jo tas situāciju tikai pastiprina. Migrēnas lēkmi var provocēt arī izmainīts miega režīms, izlaista maltīte, specifiskas smakas, laikapstākļu izmaiņas, piemēram, ievērojamas temperatūras maiņas, ekstrēms karstums vai aukstums, augsts atmosfēras spiediens, gaisa piesārņojums un tamlīdzīgi. Pirms lēkmes var būt „aura” jeb mirgojoša gaisma acu priekšā un zibšņi. Katram no migrēnas pacientiem šo simptomu smagums un kombinācija nedaudz var atšķirties.

Četras stadijas

Lai vieglāk būtu atpazīt migrēnu, jāpaskaidro, ka tai ir četras stadijas.

1. Agrīni brīdinošie simptomi (Prodroms) – tās ir fiziskas un mentālas izmaiņas, kas var parādīties pirms migrēnas lēkmes.

Biežāk novērotās pārmaiņas šajā stadijā ir žāvāšanās, spranda stīvums, slāpes, apetītes izmaiņas, miegainība un garastāvokļa pārmaiņas. Šīs sajūtas nāk no smadzeņu struktūras – hipotalāma –, kas ietekmē dažādu ķermeņa sistēmu regulāciju, kā garastāvokli, kuņģa zarnu traktu, prātu, uzvedību, muskulatūras darbību un ķermeņa šķidrumus. Šādas sajūtas var ilgt no 1 līdz pat 24 stundām. Galvenokārt migrēna ir atgriezeniskas galvassāpes. Tādēļ izprotot, kādi ir migrēnas agrīni brīdinošie simptomi, to atpazīšana ļauj savlaicīgi izmantot dažādas nemedikamentozas sāpju atvieglošanas metodes. Ir iespējams laicīgi plānot medikamentu lietošanu, vai pat izvairīties. Tieši migrēnas prodroms būtu īstais laiks atpūtai, pastaigai svaigā gaisā, biofeedback terapijā apgūtajiem elpošanas vingrinājumiem vai kādai no relaksācijas procedūrām.

2. Migrēnu pavadošie simptomi (Aura)

Sastopama tikai ap 20 % migrēnas pacientu. Parasti ilgst 5 līdz 60 minūtes. Visbiežāk sastopams vizuāli simptoms – redzes traucējumi. Tie var būt mirguļojošas gaismas vai līnijas, zig–zag formas, tumši vai gaiši plankumi redzes laukā. Reizēm novēro jušanas traucējumus – it kā ķermeni skraidītu skudriņas, tirpšana kādā no ķermeņa daļām.

3. Galvassāpes

Tas ir laiks, kad sāp galva. Parasti lēkmes ilgums – no četrām stundām līdz trīs dienām. Bērniem tā var būt arī īsāka – ap 2 stundām.

4. Atrisinājums un atlabšana (Postdroms)

Tā ir migrēnas lēkmes pēdējā stadija, kas migrēnas pacientiem noris atšķirīgi. Biežāk migrēnas lēkme pārtraucas pakāpeniski. Ja migrēnas lēkmi pavada izteikti slikta dūša, reizēm pacienti sajūt izteiktu strauju galvassāpju atvieglojumu pēc vemšanas. Daudziem sāpes atvieglo miegs, un pretsāpju medikamenti iedarbojas labāk, ja uzreiz dodaties gulēt. Pēc migrēnas lēkmes, lielākoties, pacienti jūtas noguruši un izsīkuši. Ļoti reti ir tādi migrēnas pacienti, kas pēc lēkmes jūt izteiktu enerģijas pieplūdumu.

Ne visi migrēnas pacienti piedzīvo visas migrēnas stadijas, kā, piemēram, jau pieminētā ”aura” ir sastopama tikai ap 20 % migrēnas pacientu, tad to sauc par migrēnu ar auru. Reizēm var novērot auras simptomus, kam neseko galvassāpes.

Migrēna un uzturs

Visai biežs migrēnas lēkmes palaidējfaktors ir uzturs, un to iespējams noteikt, ja migrēnas lēkme sākas 24 stundu laikā pēc konkrēta produkta ēšanas, kā arī ja galvassāpju lēkme rodas 50% gadījumu, kad lietots konkrēts produkts. Alkohols, galvenokārt sarkanais vīns un šampanietis, kafija, tēja, šokolāde, sieri, marinēta siļķe, vistu aknu pastēte, papaja, avokado, sarkanās plūmes, visu veidu pākšaugi, marinēti gurķi, čili pipari, olīvas, dažādas zivis, sevišķi kūpinātas, piena produkti, olas, kviešus un raugu saturoši produkti, visi rieksti, mākslīgie saldinātāji, sinepes, žāvēti augļi, piemēram, rozīnes, aprikozes, vīģes. Provocēt galvassāpes var arī pusfabrikāti, jau pagatavots bekons, šķiņķis u. tml.

Lai radītu labsajūtu, nereti pēc mokošas migrēnas lēkmes, kad galva vairs nesāp un arī sliktā dūša ir garām, ķermenis pieprasa sevi palutināt ar gardu šokolādes kūciņu, kas palīdz pārciest smago pēcmigrēnas galvassāpju periodu. Saldumi satur vienkāršos ogļhidrātus, kas strauji paaugstina glikozes līmeni asinīs. Lai atkal normalizētu glikozes līmeni, ķermenis izdala insulīnu, bet strauji izdalītais insulīns samazina glikozi pārāk strauji. Šo procesu medicīnas literatūrā dēvē par reaktīvu hipoglikēmiju. Vienkāršoti runājot, ļoti strauja cukura līmeņa samazināšanās asinīs, var izsaukt migrēnas lēkmi. Tāpēc, lai tas nenotiktu, svarīgi uzņemt mazāk ogļhidrātu un ēst migrēnai draudzīgi.

Tas ir:

• Pārtraucot lietot tīru cukuru, cilvēka smadzenēm zūd tieksme pēc tā. Galvenais pāriet uz cukuru, kas atrodami augļos, ogās, kā arī dārzeņos. Šajos produktos sastopamie cukuri pārstrādājas daudz lēnāk un neizraisa iepriekš aprakstīto glikozes līmeņa lēcienu.

• Pateicoties pārtikas produktu marķēšanai, var izvairīties no slēptā cukura. Rūpīgi pārskatot ēdienu iepakojumus, būs vienkāršāk kontrolēt ikdienā uzņemtā cukura daudzumu.

• Savas maltītes balstīt uz augu valsts produktiem. Lietot paša gatavotu ēdienu.

• Svarīgi – ēst brokastis! Ja cilvēks iesācis tās izlaist, tad migrēnas dēļ nāksies iekļaut maltīti ikdienā. Kaut vai pāris kumosi. Var izmēģināt brokastīs lietot pienu vai piena produktus ar nelielu daudzumu cukura/medus vai ievārījuma. Varbūt kādam garšo kakao? Piena produktos atrodamie tauki palīdzēs apēsto cukuru pārstrādāt lēni, neradot glikozes līmeņa lēcienu.

• Tāpat ir vērts sekot līdzi apēsto ogļhidrātu daudzumam – ja gatavojieties tos ēst, tad pārliecinieties, ka tie nepārsniedz ¼ maltītes. Lietojiet vairāk mērces kā makaronu, vairāk dārzeņu kā gaļas.

Migrēnas ārstēšanas metodes

Kad sāpes kļūst traucējošas ikdienā, tās jāārstē. Piemēram, ja migrēna piemeklē cilvēku biežāk nekā četras reizes mēnesī, tad ārsts var nozīmēt profilaktisku galvassāpju atvieglojošu terapiju – zāles, kas jālieto katru dienu. Pārsvarā tie ir epilepsijā izmantojami, antidepresantu grupas un asinsspiedienu koriģējoši medikamenti.

Migrēnas pacientiem pieejamas arī ar zāļu lietošanu nesaistītas ārstēšanas metodes. Latvijā arvien populārāka kļūst tā sauktā bioatgriezeniskās saites metode (biofeedback). Tas būtībā ir ilgstošs darbs pašam ar sevi speciālista vadībā. Treniņa laikā ar īpašu aparatūru pacientam novērtē fizioloģisko procesu norisi. Ņemot vērā arī aparatūras rādījumus, terapeits māca cilvēkam kontrolēt tās funkcijas, kas ķermenim būtu jāregulē automātiski – mazināt muskuļu sasprindzinājumu un ietekmēt asinsvadu sašaurināšanos.

Vēl viena no jaunākajām iespējām hroniskas migrēnas profilaksē un terapijā ir neiromodulācija. Zināms, ka galvassāpes un migrēna ir saistīta ar trijzaru nervu, tāpēc, izmantojot šī nerva stimulāciju, daļai pacientu iespējams samazināt gan sāpju intensitāti, gan migrēnas lēkmju biežumu. Speciālas ierīces elektrodu pievieno pieres ādai un raida precīzus mikroimpulsus, stimulējot trijzaru nervu. Regulāri lietotas ierīces nomierinošā iedarbība uz nervu sistēmu var mainīt migrēnas slieksni un ievērojami uzlabot pacientu dzīves kvalitāti. Diemžēl nav tādas metodes, kas palīdzētu pilnīgi visiem migrēnas pacientiem, un var paiet ilgs laiks, kamēr katram indivīdam tiek atrasts efektīvākais ārstēšanās veids.

Jāteic, ka migrēna joprojām ir salīdzinoši maz izpētīta slimība. Taču ar jaunām tehnoloģijām, pētījumiem un ārstēšanās iespējām, medicīna lēnām virzās tuvāk tam, lai pilnībā to izārstētu.

Kā novērst galvassāpes?

Lai ikdienā retāk saskartos ar galvassāpēm – svarīga ir ierastā režīma/dzīvesveida maiņa. Pirmais solis būtu apgūt relaksācijas un stresa pārvarēšanas metodes un nodarboties ar mērenām fiziskām aktivitātēm. Pirms iedzert pretsāpju tableti, būtu vēlams iziet pastaigā svaigā gaisā, atslābināties vai izbaudīt patīkamu atslābinošu dušu. Jāizmanto kādu no nemedikamentozām sāpju atvieglošanas iespējām, ūdens ir viena no tām. Tikpat svarīgi ir ūdeni lietot iekšķīgi, jo viens no biežākajiem galvassāpju izraisītājiem mūsdienās ir ūdens trūkums organismā. Rezultātu sniegs arī kāda rehabilitācijas programma, masāžas un tamlīdzīgi.

Ja nekas no iepriekšminētā nepalīdz un galva turpina sāpēt, kaut arī izskaidrojumu iemeslu tam nav, lēkmes novēršanai izmanto kādu no bezrecepšu medikamentiem, taču bez konsultēšanās ar ārstu to nevajadzētu darīt biežāk kā desmit reizes mēnesī. Turklāt šie līdzekļi neārstē problēmas cēloni – neatvieglo saspringuma, stresa stāvokli. Jāpatur prātā, ka parastu bezrecepšu pretsāpju līdzekļu bieža lietošana (pēc laika) var izraisīt daudzas nepatīkamas blakusparādības. Tādas kā kuņģa un zarnu trakta asiņošanu, nieru vai aknu mazspēju. Tāpat ilgstoši lietojot medikamentus, var iedzīvoties citās galvassāpēs, kas tiek sauktas par medikamentu atkarīgām galvassāpēm. Apmēram trešdaļai pacientu, kuri sūdzas hroniskām galvassāpēm (galvassāpes, kas sastopamas biežāk kā 15 reizes mēnesī). Populācijā medikamentu atkarīgas galvassāpes, piemēram, Lietuvā ir 3%, Krievijā -7%, Eiropā 1,2-3% gadījumu. Latvijā šādu aprēķinu nav.

Ja saspringuma galvassāpes uzliesmo biežāk nekā 15 dienas mēnesī, tad tās kļuvušas hroniskas. Tad jārīkojas pēc līdzīga scenārija, kā migrēnas ārstēšanā. Proti, kad pretsāpju līdzekļu lietošana ir kļuvusi jau par biežu, par problēmas risinājumu nereti kļūst profilaktiskā pretsāpju terapija. Arī šādos gadījumos ārsti mēdz izrakstīt antidepresantu grupas medikamentus.

Kad ir pamats satraukties?

Svarīgi atcerēties, ka padziļināta izmeklēšana ar attēldiagnostikas metodēmi (CT, rtG kakla skriemeļiem un deguna blakusdobumiem, MR, USG galvas un kakla asinsvadiem) nav jāveic tiem, kam galvassāpes netraucē ikdienā. Tas, ko ir jāizdara – jānodod asins analīzes. Galvassāpju iemesls var būt vairogdziedzera slimības, zems dzelzs līmenis asinīs un mazasinība. Bet parādoties pēkšņām, stiprām galvassāpēm bez acīmredzama iemesla, tas var liecināt par akūtu, veselībai bīstamu stāvokli jeb nopietnāku saslimšanu. Tad gan dodieties pie ārsta un veiciet nopietnus izmeklējumus.

Palīdzība jāmeklē pēc iespējas ātrāk, ja parādās šādi simptomi:

• ir stipras zibens sitiena veida galvassāpes;

• galvassāpes strauji progresē pāris dienu laikā, tās pavada slikta dūša, augsta temperatūra un nepatika pret gaismu;

• stipras galvassāpes pirmo reizi rodas pēc 50 gadu vecuma;

• galvassāpes pavada apjukums un slikta orientēšanās spēja;

• tās kombinējas ar vienas ķermeņa puses notirpumu, nejutību un runas spēju zudumu;

• galvassāpes sākas pēc traumas un nepāriet divu dienu laikā, kā arī ir diskomforta sajūta kaklā un plecos.

Zināšanai

*Galvassāpes, kas saistītas ar asinsvadu stāvokli – parasti izpaužas kā pulsējošas sāpes;

*Muskuļu sasprindzinājuma galvassāpes – velkošas, smeldzošas, pastāvīgas, attīstās pie galvas un kakla muskuļu un mīksto audu ilgstoša sasprindzinājuma;

*Galvassāpes, kas saistītas ar smadzeņu šķidruma palielinātu vai samazinātu spiedienu – sāpes galvenokārt maina intensitāti pie ķermeņa stāvokļa maiņas;

*Galvassāpes, kas saistītas ar nervu bojājumu (neiralģija) – parasti asas, spēcīgas sāpes, izstarojošas uz citām galvas vai ķermeņa daļām; parādās pēkšņi, tās var provocēt pieskaršanās kādai galvas vai sejas daļai vai cits nekaitīgs stimuls (piemēram, vēja pūtiens).