Augļu un dārzeņu cenas aug! Cilvēkiem nāksies atteikties no veselīgas pārtikas?

Viņš skaidroja, ka augļu un dārzeņu tirgotāji kopš pavasara piedzīvojušu strauju energoresursu cenu kāpumu, kur izmaksas visās pozīcijās augušas par vairākiem desmitiem procentu. "Īpaši to izjūt LADTA biedri, jo viņu darbība saistīta ar produkcijas uzglabāšanu, šķirošanu un piegādēm patērētājiem," norādīja Jaunzems, piebilstot, ka plašu noliktavu platību uzturēšana prasa aizvien lielākus ieguldījumus.

Cita starpā noliktavu izmaksu sadārdzinājums ietekmē produkcijas cenu veikalu plauktos.

"Diemžēl paredzams, ka izmaksu sadārdzinājums turpināsies," prognozēja Jaunzems, uzsverot, ka, līdztekus energoresursu un loģistikas izmaksām tirgotājiem zemnieki prognozē arī ražošanas cenu kāpumu, jo vairākkārtīgi pieaugušas, piemēram, minerālmēslu un ķimikāliju izmaksas.

Saskaņā ar LADTA valdes priekšsēdētāja sacīto, organizācijas biedri atzīst, ka nav skaidrības par degvielas un citu energoresursu cenu izmaiņu prognozēm, tādēļ arvien grūtāk plānot turpmāko darbu un prognozēt iepirkuma apjomus.

Taujāts par pārdošanas apjomiem, Jaunzems sacīja, ka tie organizācijas biedru vidū samazinājušies par vidēji 15%. Veikalu sektorā apjomu kritums ir dārgāko preču segmentos, piemēram, augļu tirdzniecībā, bet mazāks dārzeņu apjomā, kas nozīmē, ka pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību cenām, iegādājoties lētāku pārtiku un mazāk atļaujoties dārgākus augļus.

Tikmēr ēdināšanas uzņēmumi jeb HoReCa sektors arvien vairāk izvēlas priekšapstrādātu produkciju, piemēram, mizotus dārzeņus, tā samazinot darbaspēka un energoresursu izmaksas, sacīja LADTA vadītājs.

Komentējot cenu izmaiņas, asociācijas valdes priekšsēdētājs pauda, ka dārzeņu cenas ir atkarīgas no sezonas un ir zemākas, kad ir ražas laiks, bet pieaug, uzglabājot tos noliktavā.

Kā norādīja Jaunzems, atsevišķi audzētāji LADTA ziņo, ka sakņu izmērs šogad ir bijis mazāks, līdz ar to nav izaudzis pietiekošs apjoms un tas nozīmē, ka Latvijā audzētu sakņu krājumi varētu beigties ātrāk, tā radot deficītu un cenu pieaugumu. Savukārt Eiropā ražu ietekmējis sausums, kas vasarā sekmēja salātu cenu būtisku kāpumu un salnas augļu koku ziedēšanas laikā, kas savukārt ietekmē hurmas un mandarīnu cenas.

"Tāpat redzam, ka iedzīvotāji meklē iespēju pirkt augļus un dārzeņus "pa tiešo" no vairumtirgotājiem vai zemniekiem, jo cenas ir lētākas nekā veikalā," atzīmēja Jaunzems, piebilstot, ka, ja veikalā kartupeļi maksā 50 centus, tad noliktavā to cena ir aptuveni 35 centi par kilogramu.

Vaicāts par kompensējošiem mehānismiem izmaksu kāpuma apstākļos, LADTA valdies priekšsēdētājs norādīja, ka līdz šim uzņēmēji ir centušies šo energoresursu krīzi "iznest uz saviem pleciem", tomēr situācijas risināšanai nepieciešams rast valstisku risinājumu.

"Energokrīze mūsu nozarei ir liels izaicinājums, tāpēc esam aicinājuši Ekonomikas ministriju risināt šo problēmu, tostarp samazinot PVN elektroenerģijai, piešķirot atlaides, pabalstus, vai meklēt kādus citus risinājumus," uzsvēra Jaunzems, piebilstot, ka LADTA ir piedāvājusi arī iesaistīties krīzes padomes darbā, lai kopīgi veidotu valsts pārtikas krājumu drošības spilvenu, kas ļautu nodrošināt augļu un dārzeņu pieejamību arī maznodrošinātajiem un nabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem.

LADTA reģistrēta 2019.gadā. Asociācijas darbības mērķis ir apvienot juridiskas un fiziskas personas, lai veicinātu augļu un dārzeņu patēriņu, pieejamību un nodrošināt augļu un dārzeņu tirdzniecības sektora ilgtspēju, pārstāvot vienotu Latvijas augļu un dārzeņu tirgotāju viedokli likumdošanas un piegādes ķēdes iniciatīvās.