Pīlādžogas sūrums veselībai

Nozīmīgs jau kopš senatnes

Par pīlādžiem runāja jau mūsu senči, piedēvējot tam ne vien veselību saglabājošas un uzlabojošas īpašības, bet arī pat maģiskas! Neviena lauku sēta senajiem latviešiem nebija iedomājama bez pīlādža aizsardzības no raganām, burvjiem, skauģiem. Spēcīgs koks. Arī mūsmājās kopš bērnības pīlādzi ne tikai ievārījumā vārīja, bet arī lika pie mājas durvīm ne vien Jāņos, kad mošķi apkārt danco, bet ikreiz, kad bija tā sauktā melnā svītra, – lai aizgaiņātu slikto.

Pīlādzis bija neatņemama sastāvdaļa telpu dekorēšanai Zāļu dienā un Līgo vakarā. Koks ar maigu, bet spēcīgu, nemierīgu enerģiju. Tā enerģētiskās rezerves ir tikai nedaudz mazākas kā ozolam. Pīlādzis ir arī ģimenes miera un laimes simbols. Viens no mūsu tautas maģiskajiem kokiem, kas spējīgs atvairīt ļaunuma iedarbību. Atbrīvo no negatīvām enerģijām, nodrošina enerģētisko aizsardzību, tāpēc pīlādža pirtsslota tiek izmantota gadījumos, kad nepieciešams cilvēku enerģētiski sakārtot. Pīlādža iedarbība ir arī līdzīga ābelei. Tas spēj pamodināt sievietē snaudošo seksualitāti, ļaut viņai realizēt dzīvē apslēptākos sapņus. Nedaudz pēc īpašībām pīlādzis atgādina akāciju, runājot par dzimtas turpināšanu. Izmantojam ne tikai parastās pīlādžu slotas, bet arī masāžas slotas. Tās var gatavot arī tad, kad ogas sāk sārtoties. Strauji žāvējot, tās nenobirst un perot patīkami masē ķermeni.

Bagātīgs sastāvs

Pīlādžu ogas jeb augļus ievāc septembrī, oktobrī, kad pirmās salnas ogas padara mazāk rūgtas. Turklāt aukstums ne tikai uzlabo garšas īpašības, bet arī labvēlīgi ietekmē ķīmisko sastāvu. Lapas un ziedus vāc ziedēšanas laikā. Augļu ķīmiskais sastāvs ir ļoti bagātīgs – satur pusi no Mendeļejeva ķīmiskās tabulas elementiem. Satur C un P vitamīnu, karotīnu (vairāk nekā burkānos), fruktozi, saharozi, organiskās skābes, miecvielas, ēteriskās eļļas. Lapās ir daudz C vitamīna. No organiskām skābēm pīlādžos ir ābolskābe, dzintarskābe, citronskābe, sorbīnskābe, kā arī dažādas aminoskābes. Cukuru ogās nav daudz, bet ir vairāki to veidi – glikoze, fruktoze, saharoze. Iegūstot sulu, organiskās skābes pievienoto biešu cukura saharozi pārvērš augļu cukurā – fruktozē. Svaigās lapās ir parasorbīnskābe, kas nomāc dažādu patogēno sēņu un baktēriju attīstību.

Dažādām vainām

Pīlādžogas lieto avitaminozēm, kā diurētisku un vieglu caurejas līdzekli, gremošanas veicināšanai, elpceļu iekaisuma un saaukstēšanās gadījumā, kā asinis tīrošu līdzekli profilaktiski, lai novērstu trombu veidošanos, kad ir paplašinātas vēnas. Tās uzlabo atmiņu, dezinficē un tonizē žultsceļus un urīnceļus. Mērķtiecīgi veselības uzlabošanai pīlādžus izmanto mazasinības, aknu, nieru, diabēta, asinsvadu, hemoroīdu, locītavu sāpju, kuņģa un zarnu trakta slimību ārstēšanā. Karotinoīdi un pektīnvielas palīdz attīrīt organismu no vides ietekmes brīvajiem radikāļiem un dažādiem sārņiem. Pīlādžu sastāvā ir vielas, kas spēj cīnīties ar zelta stafilokoku un salmonelozi. Katru dienu ēdot 3–4 pīlādžogas, stiprināsies imūnsistēma, uzlabosiet ārējo izskatu un pārvarēsiet nogurumu, depresiju. Ziedu tēju dzer, ja ir aizsmakums un klepus, tas noder kā diurētisks līdzeklis. Svaigas saberztas mizas liek uz sāpošām vietām. Mizu novārījumu lieto pret caureju. Lapas lieto ikdienas vitamīnu tējām. Ogas ir vitamīnu preparātu izejvielas un daudzu vitamīnu zāļu tēju sastāvdaļa. Svaigu sulu lieto dizentērijas, hipertonijas un aterosklerozes dziedināšanai. Ārīgi izmanto acu iekaisumiem, asarošanas novēršanai, plakstiņu iekaisumiem.

Kaltētas pīlādžogas īpaši ieteicamas gremošanas veicināšanai, ja ēsts pārāk daudz un sātīgi. Ogas paaugstina kuņģa skābes sekrēciju, līdz ar to, apēdot 10–15 kaltētas pīlādžogas, efekts būs tāds pats kā tabletēm, kas veicina gremošanu.

Mājokļa aromāts

Lai iesmaržinātu māju ar pīlādžu aromātu, jāņem lēzens trauks, jāsaber tajā svaigas pīlādžogas, tad jāsaliek uz tām svecītes metāla trauciņos. Degot svecītes sakarsēs metāla trauciņus un sasildīs pīlādžogas, līdz ar to telpā izplatīsies ēterisko eļļu aromāti. Var vienkārši savērt svaigas pīlādžogas uz diega kā krelles un izmantot kā dekoru – vai nu pie aizkariem, vai kur citur. Laika gaitā ogas sakaltīs, un, kamēr tas notiks, gaisā virmos rūgtens aromāts.

Jāatceras!

Tikko novāktām ogām mīkstums ir gaišā krāsā, stingrs, sīvs un savelkošs, jo ir ļoti augsts tanīnu līmenis. Tieši tāpēc uzreiz pēc novākšanas augļi netiek izmantoti uzturā svaigā veidā! Vispirms tie tiek nogatavināti. Un tikai tad, kad augļu krāsa ir mainījusies no dzeltenīgi oranžas uz tumši sarkanu vai pat brūnu, tie ir izmantojami uzturā. Tā ir pazīme, ka augļu mīkstums no sīva un savelkoša ir kļuvis par saldu un aromātisku, garšas ziņā nedaudz atgādinot karstvīnu.