Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadības pārstāvjiem piemērotajam amatpersonu statusam nevajadzētu atstāt lielu iespaidu uz LOK darbu, sarunā ar norādīja viena no LOK Izpildkomitejas (IK) locekļiem Lelde Laure.
LOK vadībai - prezidentam, ģenerālsekretāram un Izpildkomitejas locekļiem - tiks noteikts valsts amatpersonu statuss. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūgs informāciju no LOK, lai 15 dienu laikā varētu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) precizētus ministrijas un tās pārraudzībā esošo struktūru valsts amatpersonu sarakstus.
"Neredzu veidu, kā tas varētu ietekmēt LOK darbu," norādīja Laure. "Varbūt pat īsti nesaskatu tam šobrīd vajadzību, taču laika gaitā redzēsim, vai tas būs bijis noderīgi. Varbūt tas liks kādam no Izpildkomitejas mainīt savu viedokli."
Laure izcēla, ka viņai gan šis lēmums neko daudz nemainīs, jo viņai valsts amatpersonas statuss bijis jau iepriekš, jo paralēli darbam LOK Izpildkomitejā viņa arī ieņem direktora vietnieces amatu Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā un ir Latvijas Kanoe federācijas (LKF) prezidente.
"Pieļauju, ka vairākiem Izpildkomitejas locekļiem ir līdzīga situācija, ieņemot paralēli arī citus atbildīgus amatus," viņa piebilda.
IZM vērtējumā LOK amatpersonām šādu statusu var piešķirt, balstoties uz likuma punktu, kas atrunā, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu.