Rinkēvičs: Jāvērtē, cik efektīvas bijušas integrācijas programmas

Aicināts komentēt nesen publiskotos pētījumus, tostarp par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem, Valsts prezidents sprieda, ka daudzi iedzīvotāji joprojām gaida to, kā beigsies karš Ukrainā, tāpēc, iespējams, ir nevēlēšanās atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem.

"Visiem šiem cilvēkiem gribu teikt skaidru ziņu. Ja jūs dzīvojat Latvijā, ja jūs gribat būt piederīgi Latvijai, tad svarīgākais jautājums ir lojalitāte Latvijai, valsts valodai, Satversmei un vērtībām," paziņoja Rinkēvičs.

Viņaprāt, dažādu politisku iemeslu dēļ valsts aizkavējās ar izglītības reformu un citām lietām, kas tagad ir ieviestas un palēnām, ar grūtībām, bet strādā, taču tas prasa laiku. Valsts prezidents piebilda, ka jātiek galā ar dažādiem vēsturiskās un esošās propagandas elementiem, kas sociālo tīklu laikmetā nav vienkārši.

Pēc Rinkēviča paustā, arī diskusijās par valsts budžetu ir pamats vērtēt, cik efektīvi bijuši instrumenti, ko Latvijas valsts aizvadīto desmit gadu laiku ir izmantojusi integrācijas programmām, kas ir strādājis un kas nav.

"Šajā ļoti emocionālajā laikā, kad notiek karš, kad redzam, kas notiek Ukrainā - Krievijas agresiju, propagandas apjomus - sagaidīt, ka notiks brīnumi un kaut kas mainīsies gada vai divu laikā nevajadzētu. Manuprāt, šis vienā brīdī būs izšķiršanās jautājums daudziem, kas sevi tiešām grib redzēt Latvijā," uzsvēra Valsts prezidents.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) akcentēja, ka krievvalodīgajiem ir iespējas joprojām apgūt latviešu valodu, kas nereti tiek minēts kā viens no šķēršļiem, lai veiksmīgi integrētos Latvijas sabiedrībā. Tāpat ir ieviesta "vienotā skola", proti, visām skolām tiek prasīts mācīt latviešu valodā.

"Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Mēs ievērojam cilvēktiesības attiecībā pret minoritāšu tiesībām. Latvijai šis vēsturiski ir bijis ārkārtīgi sarežģīts jautājums," sacīja premjere.