Sestdien plkst.5.42 Zemes ziemeļu puslodē sākās astronomiskā vasara, liecina informācija portālā "timeanddate.com".
21.jūnijs ir saulgriežu diena un gada garākā diena. Dienas garums Rīgā sasniedz 17 stundas un 52 minūtes, pārējā Latvijā tas ir no 17 stundām un 33 minūtēm Augšdaugavas novada dienvidos līdz 18 stundām un 12 minūtēm Valmieras novada ziemeļos.
Gada garākajā dienā saule spīd aptuveni 11 stundas ilgāk nekā gada īsākajā dienā - ziemas saulgriežos.
Sestdien Rīgā saule lēca plkst.4.29, bet saulriets galvaspilsētā būs plkst.22.21. Visagrāk - plkst.4.10 - saule lēca Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt visvēlāk - plkst.4.48 - saule lēca Latvijas dienvidrietumos, jūras krastā Dienvidkurzemes novadā.
Agrākais saulriets saulgriežos gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur Baltkrievijas pierobežā saule rietēs jau plkst.21.58, bet vēlākais saulriets būs Latvijas ziemeļrietumos, kur pie jūras Ventspils novadā saule rietēs plkst.22.36.
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, dienas - īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par sešām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu.
Gadu sadalot ceturkšņos atbilstoši saules spīdēšanas ilgumam, saulgrieži ir vasaras vidus. Gada gaišākais ceturksnis noslēgsies augusta sākumā, savukārt astronomiskā vasara turpināsies līdz 22.septembrim.
Jau ziņots, ka lielā daļā novērojumu staciju vēl nav sākusies meteoroloģiskā vasara un turpinās meteoroloģiskais pavasaris. Meteoroloģiskā vasara sākas, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedz +15 grādus.